Kāpēc betona būvniecībā pieļaujam kļūdas, no kurām varētu izvairīties?
Dr.ing, asoc. prof. Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU), SCHWENK Latvija un SCHWENK Ziemeļeiropa produktu tehnoloģijas un tirdzniecības direktors
Katrs atbild par savu posmu, bet kurš – par būvprojekta kopējo kvalitāti?
Būvniecība ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā iesaistīti daudzi speciālisti un jāpieņem virkne savstarpēji saistītu lēmumu. Tādēļ pilnībā izvairīties no nelielām ikdienas kļūdām ir teju neiespējami. Tās nereti rodas nezināšanas vai paviršības dēļ, un lielākoties ar tām iespējams tikt galā bez būtiskām sekām. Taču betona un dzelzsbetona konstrukciju kvalitāti daudz nopietnāk var ietekmēt nevis atsevišķas kļūdas, bet gan nepietiekama sadarbība starp projektētāju, būvnieku un betona ražotāju.
Lai saprastu, kāpēc šī sadarbība ir tik nozīmīga, jāņem vērā betona kā būvmateriāla specifika. Dažādās rūpnīcās tā ražošanā tiek izmantoti atšķirīgi izejmateriāli, tāpēc arī tehnoloģiskie risinājumi var atšķirties. Projektos parasti ir noteiktas prasības betona stiprībai un ilgizturībai, taču virkne citu būtisku īpašību nereti paliek nedefinētas, piemēram, svaigā betona iestrādājamība, maksimālais pildvielu graudu izmērs, elastības modulis vai sarukšanas potenciāls.
Projektētājs ne vienmēr var paredzēt visus būvlaukuma apstākļus, savukārt betona ražotājs nevar piedāvāt konkrētajai konstrukcijai optimālāko risinājumu, ja viņa rīcībā nav pietiekamas informācijas par projekta ieceri un būvniecības specifiku.
Tieši šeit atklājas viena no būtiskākajām nozares problēmām – būvniecības process ir sadrumstalots, un iesaistīto pušu rīcībā ne vienmēr ir pietiekama informācija, lai pilnvērtīgi izvērtētu, kā katrā posmā pieņemtie lēmumi ietekmēs kopējo rezultātu. Projektēšana, betona ražošana un būvdarbu veikšana lielākoties ir dažādu uzņēmumu pārziņā, un katrs no tiem projektā iesaistās ar savu kompetenci un atbildības jomu. Tā kā šie procesi tiek organizēti atsevišķi, ne vienmēr tiek nodrošināta savlaicīga informācijas apmaiņa un kopīga tehnisko risinājumu izvērtēšana. Rezultātā tiek palaista garām iespēja savlaicīgi saskaņot projektētāja ieceri, betona ražotāja tehnoloģiskās iespējas un faktiskos apstākļus būvlaukumā, lai kopīgi rastu optimālāko risinājumu un novērstu problēmas vēl pirms būvdarbu sākšanas.
Papildu sarežģījumi var rasties arī tad, ja pasūtītājam vai arhitektam ir konkrēta vīzija par betona konstrukciju vizuālo izskatu, taču tā nav pietiekami skaidri formulēta un izrunāta ar pārējām iesaistītajām pusēm. Pasūtītājs un arhitekts galvenokārt vērtē iecerēto vizuālo rezultātu, savukārt betona ražotājam un būvniekam jāņem vērā arī materiāla īpašības un tehnoloģiskās iespējas. Piemēram, priekšstats par vēlamo betona virsmas toni, faktūru vai pieļaujamajām vizuālajām nepilnībām var būtiski atšķirties. Ja šīs gaidas netiek savlaicīgi izrunātas un nav skaidri definētu kvalitātes kritēriju, domstarpības pēc konstrukcijas izbūves kļūst teju neizbēgamas.
Ne katra plaisa ir defekts; svarīgi izprast betona īpašības
Latvijas betona būvniecībā, tāpat kā citās valstīs, pie biežāk sastopamajām problēmām pieder betona plaisāšana un nepietiekama salizturība.
Runājot par plaisām, būtiski saprast, ka betons pēc savas būtības ir trausls materiāls un lielu, monolītu konstrukciju izbūve bez plaisu veidošanās riska ir sarežģīta. Tādēļ plaisas klātbūtne pati par sevi vēl nenozīmē, ka konstrukcija ir nekvalitatīva vai nedroša. Izšķiroša ir izpratne par plaisu rašanās cēloņiem, to raksturu un faktisko ietekmi uz konstrukcijas ekspluatācijas īpašībām.
Nereti domstarpības rodas tieši atšķirīgas izpratnes dēļ. Tas, ko viena puse uzskata par nepieņemamu defektu, no tehniskā viedokļa var būt paredzama materiāla uzvedība. Tāpēc jau projektēšanas posmā ir svarīgi vienoties par sasniedzamo rezultātu un pieļaujamajām robežām.
Savukārt nepietiekama betona salizturība ir problēma, no kuras lielākoties iespējams izvairīties. Tam nepieciešama atbilstoša betona sastāva izvēle, precīza ražošanas procesa kontrole, kā arī pareiza betona iestrāde un kopšana būvlaukumā.
Kvalitāti nenodrošina tikai laboratorijas pārbaudes vai atbilstība tehniskajai specifikācijai. Tā ir visu procesa posmu un tajos iesaistīto speciālistu kompetences kopējais rezultāts.
Zemākās cenas princips var kļūt par šķērsli kvalitatīvai sadarbībai
Viena no kaitīgākajām praksēm, no kuras būvniecības nozarei būtu jāatsakās, ir zemākās cenas izvirzīšana par galveno kritēriju iepirkumos. Kvalitatīva sadarbība prasa laiku: tehnisko risinājumu apspriešanai, risku izvērtēšanai, alternatīvu salīdzināšanai un savstarpējai informācijas apmaiņai. Ja katra projektā iesaistītā puse līgumu ieguvusi, galvenokārt konkurējot ar zemāko cenu, iespējas ieguldīt pietiekamus resursus savstarpējā sadarbībā būtiski samazinās.
Rezultātā problēmas, kuras būtu iespējams novērst savlaicīgi, var atklāties tikai būvdarbu laikā, kad to risināšana kļūst ievērojami sarežģītāka un dārgāka. Tādējādi zemākā cena iepirkumā nebūt negarantē zemākās izmaksas projekta īstenošanā.
Labāk vienoties projektēšanas laikā, nekā labot kļūdas būvlaukumā
Viens no risinājumiem ir tā dēvētā design & build jeb apvienotās projektēšanas un būvniecības pieeja. Ierastajā modelī vispirms tiek izstrādāts būvprojekts un pēc tam atsevišķi piesaistīts būvnieks, kuram iecerētais jāīsteno praksē. Savukārt design & build pieejā par projektēšanu un būvdarbiem atbild viens izpildītājs, tādēļ projektētāji un būvnieki var kopīgi izvērtēt tehniskos risinājumus jau projekta izstrādes laikā, nevis tikai tad, kad sākas būvdarbi.
Betona konstrukciju gadījumā īpaši svarīgi šajā procesā savlaicīgi iesaistīt arī betona ražotāju. Piemēram, ja projektā paredzēta sarežģīta, blīvi armēta konstrukcija, ražotājs var palīdzēt izvēlēties betona sastāvu un īpašības, kas nodrošinās tā kvalitatīvu iestrādi konkrētajos apstākļos. Savukārt būvnieks var izvērtēt, kā šo risinājumu praktiski īstenot būvlaukumā. Tādējādi iespējamās problēmas tiek apzinātas un novērstas jau projektēšanas laikā, nevis brīdī, kad betonēšanas darbi ir uzsākti.
Līdzīgs princips attiecas arī uz konstrukcijām, kurām ir augstas vizuālās kvalitātes prasības, piemēram, eksponēto betonu. Šādos projektos jau sākotnēji būtu jāiesaista arī arhitekts un veidņu piegādātājs, lai kopīgi vienotos par vēlamo rezultātu un tā sasniegšanas iespējām.
Nepieciešamas augstākas prasības arī betona ražotāju speciālistu kompetencei
Līdztekus pārmaiņām projektu organizācijā Latvijā būtu jāstiprina arī betona ražošanā iesaistīto speciālistu profesionālā kompetence.
Šobrīd uzmanība tiek pievērsta betona ražotņu sertifikācijai, taču būtu lietderīgi ieviest arī to speciālistu sertifikāciju, kuri ir atbildīgi par saražotā betona īpašībām, kvalitāti un tās kontroli. Sertificētajam speciālistam jābūt zināšanām un prasmēm betona materiālu pārzināšanā, betona sastāva projektēšanā, standartu un normatīvu piemērošanā, svaiga un sacietējuša betona īpašību kontrolē, betona ražošanas tehnoloģisko procesu vadībā, betona transportēšanas, iestrādes un kopšanas procesu nodrošināšanā, speciālo betonu tehnoloģiju pielietošanā, kvalitātes vadībā un dokumentācijas uzturēšanā, kā arī tehnoloģisko problēmu diagnosticēšanā un risināšanā.
Šāda pieeja dotu divus būtiskus ieguvumus. Pirmkārt, tā palīdzētu paaugstināt un nodrošināt vienmērīgāku betona kvalitāti. Otrkārt, katrā ražotnē būtu vismaz viens atbilstoši kvalificēts speciālists, kurš spētu pilnvērtīgi iesaistīties profesionālā dialogā ar pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem.
Ja vēlamies, lai betona ražotāji kļūtu par aktīviem tehnisko risinājumu izstrādes partneriem, nevis tikai materiāla piegādātājiem, arī prasībām pret viņu speciālistu zināšanām un kompetenci ir jābūt atbilstošām.
Nepietiek tikai ar vainīgo meklēšanu, jāmācās arī no pieļautajām kļūdām
Par nozares profesionalitāti liecina ne tikai veiksmīgi īstenoti projekti, bet arī spēja atklāti runāt par pieļautajām kļūdām, analizēt to cēloņus un mācīties no gūtās pieredzes.
Mūsu nozarē kļūdas joprojām pārāk bieži cenšamies noklusēt, bet to analīzi aizstājam ar vainīgo meklēšanu. Kad atbildīgais ir atrasts, šķiet, ka jautājums ir atrisināts. Taču noklusēta kļūda nepazūd, un tās patiesie cēloņi paliek nenovērsti. Tā vietā, lai viena projekta neveiksme kļūtu par vērtīgu mācību visai nozarei, mēs riskējam tās pašas kļūdas atkārtot atkal un atkal.
Atbildība par kļūdām, protams, ir jāuzņemas, taču ar to vien nepietiek. Nozares attīstībai tikpat nozīmīga ir gatavība dalīties ne tikai ar veiksmīgiem risinājumiem, bet arī ar pieredzi, kas gūta sarežģītās situācijās. Kas neizdevās? Kāpēc? Ko nākamreiz darītu citādi? Līdz ar būvniecības projekta noslēgumu šīm atziņām nevajadzētu iegulties arhīva plauktos.Tām jānonāk arī pie citiem nozares profesionāļiem, lai vienā projektā gūtā pieredze palīdzētu veidot kvalitatīvāku būvniecības praksi visā nozarē.
Tieši tādēļ šogad Latvijas Betona savienības ikgadējai, nu jau 34. zinātniski tehniskajai konferencei esam izvēlējušies tēmu “Betons, kļūdas un risinājumi”. Ik gadu pulcējam nozares profesionāļus, lai dalītos zināšanās un pieredzē, taču šoreiz vēlos rosināt sarunu, no kuras ikdienā mēdzam izvairīties. Par veiksmīgi īstenotiem projektiem stāstīt ir viegli. Daudz lielāku profesionālo drosmi prasa atklāti runāt par to, kas nav izdevies, kāpēc pieļautas kļūdas un ko būtu varējuši darīt citādi. Tieši šādu diskusiju vēlamies veicināt šī gada konferencē, analizējot reālus būvniecības gadījumus un kopīgi meklējot praktiskus risinājumus.
Latvijas betona būvniecības kvalitātes uzlabošanai nepietiks tikai ar jaunām tehnoloģijām vai stingrākām prasībām. Tikpat svarīga ir gatavība sadarboties, uzņemties profesionālu atbildību un atklāti dalīties pieredzē. Jo vairāk spēsim mācīties no jau pieļautajām kļūdām, jo mazāks būs risks tās atkārtot nākamajos projektos.