Latvijas Betona savienība izstrādājusi pirmo betona sastāvu CO₂ emisiju kalkulatoru Baltijā

Latvijas Betona savienība (LBS) sadarbībā ar Betona pētījumu centru ir izstrādājusi pirmo tiešsaistes betona sastāvu CO₂ emisiju kalkulatoru Baltijā, kas ļauj būvniecības nozares dalībniekiem vienkārši, pārskatāmi un datos balstīti novērtēt betona oglekļa emisijas. Jaunais rīks izveidots, balstoties uz LBS tehniskās komitejas TK04 “Betona ilgtspēja” izstrādātajām tehniskajām vadlīnijām transportbetona CO₂ emisiju aprēķinam un klasifikācijai.

Kalkulators bez maksas pieejams ikvienam nozares dalībniekam, piemēram, betona ražotājiem, projektētājiem, būvniekiem, attīstītājiem, pasūtītājiem, kā arī publiskā sektora pārstāvjiem. Tas ļauj aprēķināt betona CO₂ emisijas visā ražošanas procesā, sākot no izejvielu ieguves un to transportēšanas līdz pat betona izgatavošanai ražotnē, atbilstoši EN 15804+A2 standartam.

“Šis ir pirmais kvantificētais un praktiski pielietojamais rīks Latvijā un arī visas Baltijas būvniecības nozarē, kas ļauj objektīvi novērtēt betona CO₂ nospiedumu un būtiski mazināt zaļmazgāšanas riskus. Latvijas Betona savienība apzinās betona radīto ietekmi uz vidi, tādēļ esam atbildīgi izstrādājuši rīku, kas ir brīvi pieejams visām iesaistītajām pusēm. Latvija šobrīd ir līdere Baltijā detalizētas betona emisiju aprēķinu metodoloģijas izstrādē, un šis kalkulators ir nozīmīgs solis ceļā uz datos balstītu un caurspīdīgu pieeju ilgtspējīgākai būvniecībai. Tikai ar konkrētiem un salīdzināmiem datiem iespējams pieņemt pārdomātus lēmumus par emisiju samazināšanu būvniecības sektorā,” uzsver LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Kalkulators izstrādāts, lai veicinātu vienotu un caurspīdīgu pieeju emisiju aprēķiniem būvniecības nozarē, vienlaikus palīdzot pasūtītājiem, projektētājiem un attīstītājiem precīzāk definēt ilgtspējas prasības būvniecības projektos un iepirkumos.

““Bonava Latvija” skatījumā kalkulators ir būtisks solis uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu projektēšanā un būvniecībā. Mums kā attīstītājam ir noteikti skaidri CO₂ samazināšanas mērķi un kopš 2024. gada katrai ēkai veicam dzīves cikla novērtējumu (LCA). Praksē bieži saskaramies, ka ne visi ražotāji nodrošina emisiju aprēķinus vai EPD, jo Latvijā nav vienotu prasību šādu datu sniegšanai. Rīks aizpilda trūkstošo datu plaisu un ļauj salīdzināmi novērtēt betona emisijas, kā arī izmantot datus LCA aprēķinos, precīzāk nosakot ēku kopējo CO₂ nospiedumu. Tas nozīmē, ka piegādātāju un materiālu izvēlē arvien lielāku nozīmi iegūst objektīvi CO₂ dati. Uzteicami, ka kalkulators nodrošina aprēķinu apliecinājumu, kas mums ļauj auditoriem pamatot LCA datus, veicina caurspīdīgumu un mazina zaļmazgāšanas riskus. Mēs to redzam kā svarīgu instrumentu turpmākajos betona emisiju aprēķinos,” norāda Agnese Gaile, “Bonava Latvija” Ilgtspējas vadītāja Baltijā.

Rīks analizē ne tikai izmantotos materiālus, bet arī transporta un ražošanas procesa ietekmi, ļaujot identificēt emisiju ietilpīgākās komponentes un salīdzināt dažādus betona sastāvus. Kalkulators sniedz iespēju izvērtēt dažādu betona maisījumu ietekmi uz vidi un pieņemt pamatotus lēmumus par emisiju samazināšanu jau projektēšanas un būvniecības procesa sākumposmā. Tāpat iespējams eksportēt aprēķinu rezultātus PDF formātā, nodrošinot pārskatāmu dokumentāciju projektu vajadzībām, ilgtspējas pārskatiem un komunikācijai ar auditoriem vai pasūtītājiem.

Kalkulators pieejams

šeit

Tehniskās vadlīnijas Nr. 1 “Betona CO₂ nospieduma klasifikācija”[1] pieejamas

šeit

BIS nostiprināts Ekonomikas ministrijas un nozares vienotais skaidrojums par betona ārējās iedarbības un stiprības klasēm

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Betona savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociāciju un Latvijas Būvinženieru savienību sniegusi vienotu skaidrojumu par augstākas betona stiprības un ārējās vides iedarbības klašu izmantošanu būvniecībā.

Nozares organizāciju un Ekonomikas ministrijas kopīgi izstrādātais skaidrojums tagad ir nostiprināts arī Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), nodrošinot vienotu izpratni visiem būvniecības procesa dalībniekiem.

Skaidrojumā norādīts, ka augstākas stiprības klases betona izmantošana nepasliktina konstrukcijas īpašības. Tāpat augstākas ārējās vides iedarbības klašu izmantošana betonā, kā arī betons ar papildus norādītām ārējās vides iedarbības klasēm ir uzskatāms par atbilstošu arī zemākas ārējās vides iedarbības klases betonam.

Tas nozīmē, ka šāda betona izmantošana:

• nav uzskatāma par būvprojekta grozīšanu vai izmaiņām;
• neprasa īpašas atzīmes būvdarbu žurnālā;
• nav papildus jāsaskaņo ar būvniecības procesa dalībniekiem.

Vienlaikus skaidrojumā uzsvērts, ka gadījumos, kad pastāv specifiski projektēšanas apsvērumi augstākas betona stiprības klases ierobežošanai, būvkonstrukciju daļas (BK) autoram tas skaidri jānorāda būvprojektā.

Nozares pārstāvji norāda, ka vienota pieeja būtiski samazinās interpretācijas riskus būvniecības procesā, veicinās efektīvāku komunikāciju starp iesaistītajām pusēm un palīdzēs izvairīties no liekiem administratīviem sarežģījumiem objektos.

Vienlaikus nozares organizācijas rekomendē gadījumos, kad betona stiprības vai ārējās vides iedarbības klase tiek paaugstināta, šādas izmaiņas savstarpēji saskaņot ar materiālu saskaņošanas formu, lai nodrošinātu caurspīdīgu un vienotu būvniecības procesa dokumentēšanu.

Būvniecības industrijas pārstāvju vienotā nostāja par betona ārējās vides iedarbības klašu atspoguļošanu betona piegādes dokumentos pieejama Latvijas Betona savienības mājaslapā 
šeit

Skaidrojums publicēts BIS sadaļā “Noderīgi”, “Skaidrojumi un vadlīnijas” un ir pieejams 
šeit

Latvijas Betona savienība izstrādā tehnisko specifikāciju betona stiprības noteikšanai ar betona brieduma metodi

Latvijas Betona savienība (LBS) ir izstrādājusi jaunu tehnisko specifikāciju par betona stiprības noteikšanu ar betona brieduma metodi (BBM), ieviešot vienotu pieeju digitālu datu izmantošanai betona stiprības novērtēšanā būvlaukumā. Jaunā metodika ļauj precīzāk prognozēt betona stiprības attīstību reāllaikā, uzlabojot būvdarbu plānošanu, kvalitātes kontroli un būvniecības procesu efektivitāti.

Dokumentu sagatavojusi LBS tehniskā komiteja Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam”, kurā darbojas nozares eksperti no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, lai izstrādātu vienotas metodikas digitālo risinājumu un datu tehnoloģiju pielietošanai Latvijas būvniecības nozarē.

“Būvniecības nozare arvien straujāk virzās uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu un digitālu procesu vadību, tādēļ Latvijas Betona savienībai bija svarīgi radīt vienotu un praksē izmantojamu pieeju betona brieduma metodes pielietošanai Latvijā. Šī specifikācija palīdzēs mazināt interpretāciju atšķirības starp būvniecības procesa dalībniekiem, veicinās prognozējamāku darbu plānošanu un vienlaikus dos iespēju efektīvāk izmantot laiku un resursus būvlaukumā, nezaudējot kvalitātes un drošības prasības, kas ir īpaši būtiski mūsdienu būvniecības tempu, izmaksu un kvalitātes prasību kontekstā,” norāda LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Betona brieduma metode var būtiski paaugstināt būvniecības procesu efektivitāti, jo tā ļauj precīzāk noteikt veidņu un pagaidu balstu noņemšanas laiku, trošu spriegošanas darbu uzsākšanas brīdi, betona kopšanas ilgumu vasaras un ziemas apstākļos, konstrukciju gatavību ekspluatācijai vai satiksmes atvēršanai, kā arī nākamo būvdarbu posmu drošu uzsākšanu.

“Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas izstrādājuši un publicējuši šāda veida tehnisko dokumentu, tādējādi nostiprinot Latviju kā vienu no reģiona līderiem digitālo risinājumu ieviešanā būvniecības nozarē. Tas ir nozīmīgs solis visas Latvijas būvniecības nozares digitalizācijā un datos balstītas būvniecības prakses attīstībā,” skaidro LBS tehniskās komitejas Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” vadītājs Ņikita Gorbatko. “Dokuments sniedz tehnisko ietvaru, lai būvdarbu vadītāji un būvnieki varētu pakāpeniski papildināt tradicionālās betona stiprības pārbaudes ar datos balstītu un automatizētu betona stiprības monitoringu. Šāda pieeja ļauj nepārtraukti sekot betona stiprības attīstībai konstrukcijā, mazina riskus, kas saistīti ar manuālu datu interpretāciju, un sniedz iespēju elastīgāk plānot būvniecības procesus, efektīvāk organizēt darbus un izvairīties no dīkstāves starp būvdarbu posmiem. Līdztekus šai specifikācijai jau tiek attīstītas arī nākamās iniciatīvas betona digitalizācijas un datu tehnoloģiju jomā, kas vēl vairāk paplašinās praktiskās sensoru izmantošanas iespējas būvobjektos.”

Specifikācija balstīta starptautiski atzītajā standartā ASTM C1074 un sasaistīta ar Latvijas un Eiropas būvniecības standartiem, tostarp LVS EN 206 un LVS EN 13670. Dokumentā detalizēti aprakstīti brieduma metodes principi, laboratoriskās kalibrācijas process, sensoru izvietošanas prasības konstrukcijās, datu interpretācija, kā arī kvalitātes kontroles un verifikācijas principi.

Betona brieduma metode neaizstāj standarta laboratoriskās betona stiprības pārbaudes, bet papildina esošās kvalitātes kontroles procedūras, nodrošinot nepārtrauktu informāciju par betona stiprības attīstību konstrukcijā un var kalpot par pamatu svaigbetona konstrukciju stiprības noteikšanai.

Tehniskā specifikācija paredzēta plašam būvniecības nozares profesionāļu lokam – būvdarbu veicējiem, betona ražotājiem, būvuzraugiem, projektētājiem un citiem speciālistiem, – kuri ikdienā strādā ar betona konstrukciju izbūvi, kvalitātes kontroli un būvdarbu plānošanu. Specifikācija “1. daļa. Betona stiprības noteikšana ar betona brieduma metodi (BBM)” ir brīvi pieejama ikvienam interesentam Latvijas Betona savienības mājaslapā

 šeit.

Vienlaikus LBS tehniskā komiteja Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” jau strādā pie nākamās specifikācijas sadaļas “Praktiskā pielietošana būvobjektos”, kurā lielāks uzsvars tiks likts uz praktiskiem sensoru izvietošanas risinājumiem un betona stiprības attīstības prognozēšanas metodēm būvlaukumā.

Noskaties lekciju “Aktualitātes būvdarbu kontrolē un ekspluatācijas uzraudzībā 2026”

Latvijas Betona savienības valdes loceklis Jānis Zāle Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) organizētajā vebinārā “Aktualitātes būvdarbu kontrolē un ekspluatācijas uzraudzībā 2026” skaidroja aktuālos jautājumus par augstākas veiktspējas betona izmantošanu būvniecības projektos un normatīvā regulējuma piemērošanu praksē.

Lekcijā īpaša uzmanība tika pievērsta pārejas periodam pēc jaunā Eiropas standarta EN 206-1:2026 ieviešanas Latvijā. Tika skaidrots, kā praksē piemērot jauno standartu, vienlaikus saglabājot atbilstību spēkā esošajam Latvijas nacionālajam pielikumam LVS 156-1:2022 un ar to saistītajam pamatstandartam LVS EN 206+A2:2021.

Jānis Zāle uzsvēra, ka būvprojektos nereti tiek noteiktas minimālās prasības betonam, savukārt praksē tiek piegādāts augstākas stiprības vai vides iedarbības klašu betons. Lekcijā tika skaidrots, kādos gadījumos šāds betons ir uzskatāms par atbilstošu projektā noteiktajām prasībām un kāpēc šādām situācijām nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu būvniecības procesā.

Tāpat tika akcentēta nozares organizāciju vienotā nostāja par nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus, izmantojot augstākas veiktspējas betonu, ja vien projektā nav noteikti specifiski ierobežojumi.

Lekcijā tika aplūkoti arī praktiski jautājumi par betona kvalitātes kontroli būvobjektā, tostarp paraugu ņemšanu, vizuālo pārbaudi, betona kopšanu un temperatūras monitoringu. Atsevišķa uzmanība tika pievērsta mūsdienīgu digitālo tehnoloģiju izmantošanai betona stiprības attīstības uzraudzībā, tostarp brieduma metodes pielietojumam būvobjektos.

Latvijas Betona savienība iesaistās jaunā betona standarta ieviešanas sakārtošanā

Pēc jaunā Eiropas standarta EN 206-1:2026 pārņemšanas Latvijā nozarē aktualizējies jautājums par tā praktisko piemērošanu, jo vienlaikus spēkā joprojām ir Latvijas nacionālais pielikums LVS 156-1:2022, kas balstīts uz iepriekš spēkā esošo standartu. Lai veicinātu vienotu pieeju betona ražošanā un novērstu atšķirīgas interpretācijas, Latvijas Betona savienība (LBS) plāno aktīvu iesaisti jaunā nacionālā pielikuma izstrādē.

Šī gada 19. martā Latvijā tika pārņemts jaunais Eiropas standarts EN 206-1:2026 “Betons. Specifikācija, ekspluatācijas īpašības, ražošana un atbilstība. 1. daļa: Ekspluatācijas īpašības, prasības, ražošanas procesa kontrole un atsevišķu vērtību vērtēšanas kritēriji”, kas aizstāj līdzšinējo standartu LVS EN 206+A2:2021 “Betons. Tehniskie noteikumi, darbu izpildījums, ražošana un atbilstība”.

Tomēr transportbetons Latvijā ir reglamentēts būvizstrādājums, un to drīkst ievietot tirgū tikai tad, ja ir apliecināta tā atbilstība spēkā esošajam Latvijas nacionālajam pielikumam LVS 156-1:2022. Tas savukārt nozīmē, ka praksē joprojām jāpiemēro arī ar to saistītais pamatstandarts LVS EN 206+A2:2021, lai gan tas ir aizstāts ar jauno standartu. Līdz ar to veidojas pārejas situācija, kurā nepieciešama skaidra un vienota pieeja standartu izmantošanai praksē.

“Šobrīd nozares dalībniekiem ir būtiski turpināt darbu saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību un izvairītos no interpretācijas riskiem. Vienlaikus jaunā nacionālā pielikuma izstrāde ir kritiski svarīga, lai prasības būtu piemērotas Latvijas klimatiskajiem un būvniecības apstākļiem, tādēļ Latvijas Betona savienība uzņemas aktīvu lomu šī procesa koordinēšanā un nozares interešu pārstāvībā,” uzsver Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Līdz jaunā nacionālā pielikuma apstiprināšanai betona ražošana un atbilstības apliecināšana Latvijā joprojām jāveic saskaņā ar LVS 156-1:2022 un ar to saistīto pamatstandartu LVS EN 206+A2:2021.

Latvijas Betona savienība tuvākajā laikā aktīvi iesaistīsies standartizācijas procesā, piedaloties Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas SIA “Latvijas standarts” tehnisko komiteju darbā, deleģējot nozares ekspertus un apkopojot nozares dalībnieku priekšlikumus jaunā nacionālā pielikuma izstrādei.

Prognozēts, ka jaunā nacionālā pielikuma izstrāde un apstiprināšana varētu aizņemt vismaz vienu gadu. LBS aicina nozares dalībniekus sekot līdzi informācijai par izstrādes gaitu un aktīvi iesaistīties priekšlikumu sniegšanā.

Latvijas Betona savienības pozīcijas paziņojums Nr. 2 par standarta EN 206-1:2026 ieviešanu pieejams šeit

Latvijas Betona savienība aicina studentus piedalīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā “Studentu balva 2026”

Latvijas Betona savienība (LBS) izsludina pieteikšanos zinātniski pētniecisko darbu konkursam “Studentu balva 2026”, aicinot jaunos speciālistus ar saviem darbiem risināt aktuālus izaicinājumus betona nozarē un sekmēt tās attīstību.

Konkursā aicināti piedalīties Latvijas augstskolu studenti, kā arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri studē ārvalstīs. Iesniegtajiem darbiem jābūt par aktuālām tēmām betona un dzelzsbetona konstrukciju jomā, jāatbilst vismaz bakalaura līmenim un jābalstās kvantitatīvās analīzes metodēs. Darbus iespējams iesniegt latviešu vai angļu valodā.

“Šogad konkurss notiks jau trešo reizi kopš tā iedibināšanas 2024. gadā, un mēs redzam pakāpenisku intereses pieaugumu – arī pērn dalībnieku skaits turpināja augt. Tas apliecina, ka jaunie speciālisti arvien aktīvāk pievēršas betona nozares izaicinājumiem un iespējām. Vienlaikus šis konkurss ir ne tikai akadēmisks novērtējums, bet arī reāla platforma, kur studenti var pieteikt sevi darba tirgū, kļūt pamanāmi nozares profesionāļu vidū un uzsākt karjeru labi apmaksātās un perspektīvās darba vietās. Nozarei ir nepieciešami jauni, zinoši speciālisti, un šādi pētījumi bieži vien kļūst par pirmo soli veiksmīgai profesionālajai izaugsmei,” uzsver LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Labākie darbi tiks apbalvoti ar naudas balvām no īpaši izveidota 3000 eiro prēmiju fonda (pirms nodokļu nomaksas). Ņemot vērā darbu kvalitāti, žūrijai ir tiesības piešķirt arī veicināšanas balvas vai sadalīt prēmiju fondu starp vairākiem laureātiem.

Darbi jāiesniedz elektroniski no 1. maija līdz 30. jūnijam, nosūtot uz e-pastu: [email protected]. Iesniegtajiem darbiem jābūt oriģināliem un ne vecākiem par vienu gadu. Konkursa darbi tiks izvērtēti un uzvarētāji noteikti līdz 20. augustam, savukārt rezultāti tiks paziņoti apbalvošanas pasākumā, kas norisināsies laika posmā no 1. septembra līdz 20. septembrim. Par apbalvošanas pasākumu dalībnieki tiks informēti vismaz divas nedēļas iepriekš.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams 
šeit

Latvijas Betona savienībai pievienojas jauns biedrs – SIA SAFE GROUP

Latvijas Betona savienības biedru sastāvam ir pievienojies būvniecības uzņēmums SIA SAFE GROUP, kas kopš 2009. gada specializējas betonēšanas darbos dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kā arī dažādu infrastruktūras objektu izbūvē.

Jauns pētījums par daļiņu virsmas laukumu paver iespējas precīzākai betona sastāva optimizācijai

Starptautiskajā zinātniskajā žurnālā Metrika publicēts nozīmīgs pētījums par daļiņu īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanu, kura līdzautors ir Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. ing., asociētais profesors Rolands Cepurītis. Pētījums tapis sadarbībā ar ievērojamo vācu matemātiķi emeritēto profesoru Dītrihu Stojanu (Dietrich Stoyan).

Publikācijā autori piedāvā matemātiski pamatotu pieeju daudzu sīku daļiņu, piemēram, cementa un pildvielu smalknes, īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanai, izmantojot informāciju par daļiņu izmēriem. Līdz šim inženierzinātņu literatūrā plaši izmantotie risinājumi bieži balstījās uz vienkāršotiem pieņēmumiem par sakarībām starp daļiņu izmēru, tilpumu un virsmas laukumu, kas ne vienmēr bija pietiekami matemātiski pamatoti.

Pētījumā izmantotas iezīmētu punktu procesu statistiskās metodes, kur daļiņu izmēri tiek analizēti kā statistiska sistēma, savukārt tilpums un virsmas laukums tiek aplūkoti kā šo sistēmu raksturojošas “iezīmes”. Piedāvātās pieejas precizitāte pārbaudīta praktiskā gadījuma izpētē, analizējot 35 769 škembu smalknes daļiņas.

Šī pētījuma rezultāti ir īpaši nozīmīgi betona tehnoloģijā. Smalko daļiņu īpatnējais virsmas laukums tieši ietekmē cementa pastas (matricas) daudzumu un tās īpašības, tādējādi ietekmējot arī betona veiktspēju. Jaunā pieeja paver iespējas precīzāk optimizēt betona sastāvu, veicinot zema vides nospieduma (“zaļā”) betona attīstību, kā arī uzlabojot augstas veiktspējas betonu (UHPC) un efektīvāku drupināto un pārstrādāto pildvielu izmantošanu.

Ar publikāciju iespējams iepazīties šeit.

Latvijas Betona savienībai pievienojies jauns biedrs – REBARMAT®

Latvijas Betona savienība informē, ka biedru pulkam pievienojies jauns uzņēmums – REBARMAT, Latvijā ražots GFRP (stikla šķiedras kompozītarmējuma) risinājumu ražotājs.

REBARMAT® specializējas nekorodējoša kompozītarmējuma risinājumu izstrādē un ražošanā betona konstrukcijām. Uzņēmuma piedāvātie produkti ir paredzēti konstrukciju ilgmūžības palielināšanai un ekspluatācijas drošības uzlabošanai, īpaši vidēs, kur tradicionālais tērauda armējums ir pakļauts korozijas riskam.

Uzņēmuma ražošana tiek nodrošināta atbilstoši Eiropas tehniskajām novērtēšanas vadlīnijām, veicinot inovatīvu kompozītmateriālu izmantošanu būvniecībā un stiprinot Latvijas kompetenci starptautiskajā tirgū.

Latvijas Betona savienība atzinīgi vērtē jaunā biedra pievienošanos un uzskata, ka REBARMAT® kompetence kompozītarmējuma jomā papildinās biedrības profesionālo pieredzi, sekmējot nozares attīstību un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu betona konstrukcijās.

Nozares eksperti: Latvijai nepieciešama vienota pieeja betona CO₂ nospieduma samazināšanai

Latvijas Betona savienības izstrādātās betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijas ir nozīmīgs atspēriena punkts vienotas sistēmas izveidei, kas ļaus aktīvāk ieviest videi draudzīgākus betona risinājumus, tostarp arī valsts publiskajos iepirkumos. Par to vienisprātis bija nozares pārstāvji 27. novembrī Rīgā notikušajā savienības rīkotajā konferencē “Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”, kas pulcēja vairāk nekā 200 profesionāļu. Nozares eksperti konferencē uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumu rīcībā jau ir nepieciešamās tehnoloģijas šādu materiālu ražošanai, taču līdz šim to plašāku ieviešanu kavējis vienotas sistēmas trūkums.

Šī gada konferences centrālais temats bija ilgtspējīga būvniecība un risinājumi, kas palīdz samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļā kursa prasības. Pasākumā vienuviet satikās vadošie Latvijas un ārvalstu eksperti, lai dalītos ar jaunākajiem risinājumiem, inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības jomā.

Atklājot konferenci, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra: “Ņemot vērā būvniecības sektora attīstību un Latvijas tautsaimniecības nepieciešamību pēc infrastruktūras attīstības projektiem, CO2 emisiju apjoms būvniecības nozarē ir ievērojams. Betons ar samazinātu vides nospiedumu, ir nozīmīgs solis emisiju mazināšanā ar būtisku ilgtermiņa nozīmi. Atkarības mazināšana no importa resursiem, kas tiek transportēti daudzu tūkstošu kilometru attālumā un zinātniski pamatotu ilgtspējīgu risinājumu izmantošana ir vieds risinājums efektivitātes paaugstināšanai.”

“Eiropā jau notiekošie procesi skaidri rāda, ka tuvākajos gados cementa un betona jomā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Materiāli kļūs videi draudzīgāki, mainīsies to īpašības, un tas ietekmēs gan projektēšanu, gan ražošanu un būvniecību. Mūsu uzdevums ir laikus sagatavoties šīm izmaiņām, jo tas tieši nosaka nozares konkurētspēju. Šis dialogs pierāda, cik svarīgi ir rīkoties saskaņoti, lai pārmaiņas stiprinātu nozari, nevis radītu papildu barjeras,” norādīja Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr.ing, asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Daloties pieredzē par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu dažādos tirgos, “MB Betons” tehniskais direktors Artūrs Lukašenoks skaidroja: “Skandināvijā CO2 prasības ēkām ir ļoti skaidri noteiktas, un sertifikācijas sistēmas spēcīgi motivē izvēlēties risinājumus ar mazāku emisiju apjomu. Latvijā šādas prasības pagaidām ir izņēmums, tāpēc pirmais solis ir sākt precīzi mērīt emisijas. To var paveikt ar salīdzinoši nelielām izmaksām, un tas jau pats par sevi palīdzētu samazināt izmešus. Papildu stimulu rada arī Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma. Nozare tam ir gatava, un, lai izmantotu pieredzi, ko mūsu eksporta uzņēmumi ieguvuši citos tirgos, mums nepieciešama cieša sadarbība starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem Latvijā.”

“Esam gandarīti redzēt, ka konference pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu un sasniedz arvien plašāku iesaistīto pušu loku. Tas pierāda, ka betona ilgtspējība skar ne tikai tā ražotājus, bet būtiska visai vērtības ķēdei – no izejmateriālu piegādātāja un pasūtītāja līdz arhitektam, projektētājam, būvniekam un attīstītājam. Paplašinās arī konferences loma un nozīmība reģionā, arvien vairāk runātāju vidū redzam starptautiskus ekspertus ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī Ziemeļeiropas. Būtisks aspekts betona ietekmes uz vidi mazināšanai ir cementa ražošanas īstenotās iniciatīvas, līdz ar to nozares uzmanība pašlaik pievērsta arī oglekļa uztveršanas projektiem reģionā, kā arī jaunu cementa veidu izstrādei, izmantojot vairāk alternatīvo izejmateriālu,” stāstīja SCHWENK Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs.

Latvijas Betona savienība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un uzņēmumu “Stachema Polska Sp z o.o.” ik gadu organizē Betona olimpiādi, kuras uzvarētāji tiek paziņoti konferences laikā. Šogad sacensību nolikumā tika ieviestas būtiskas izmaiņas. Kategorijā “Betons” dalībniekiem bija jāpanāk pēc iespējas precīzāka atbilstība mērķa stiprībai 85 MPa, savukārt pirmo reizi izveidota arī jauna kategorija “Vieglbetons”, kurā uzvaru nosaka augstākais spiedes stiprības rezultāts, saglabājot blīvumu līdz 2000 kg/m³.

Kategorijā “Betons” par uzvarētāju kļuva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”, kura izgatavotā parauga vidējā spiedes stiprība bija 84,94 MPa, sasniedzot tikai 0,87 MPa standartnovirzi no mērķa stiprības 85 MPa. Otrajā vietā ierindojās SIA “Koro Būve” ar vidējo stiprību 86,67 MPa un standartnovirzi 1,67 MPa, savukārt trešo vietu ieguva Liepājas Dzelzsbetons MB, kura rezultāts bija 89,16 MPa ar 4,16 MPa stadartnovirzi.

Kategorijā “Vieglbetons” pārliecinošu uzvaru izcīnīja Rīgas Tehniskās universitātes komanda “Studenti uz 100”, sasniedzot vidējo spiedes stiprību 146,7 MPa pie blīvuma 1985 kg/m³. Otrajā vietā ierindojās “Transportbetons MB Ādaži” ar 91,4 MPa vidējo stiprību un blīvumu 1991 kg/m³, savukārt trešo vietu ieguva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”, kuru paraugs sasniedza 85,4 MPa pie blīvuma 1989 kg/m³.

Katrā kategorijā pirmo trīs vietu ieguvējus uzņēmums “Stachema Polska Sp. z o.o.” apbalvoja ar naudas balvām. Pirmo vietu ieguvēji saņēma 1000 eiro, otrās vietas ieguvēji 800 eiro, bet trešās vietas ieguvēji 600 eiro.

Konferenci atbalsta:

• Lieldraugi: “Schwenk Latvija”, “Safe Group”, “MB Betons”
• Partneri: “Koro būve”, “Mapei”, “Remei Baltica OÜ”, “Primekss”
• Atbalstītāji: “Chryso”, “Rigensi”, “Semtu”

Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienā

Dr.ing, asoc. prof. Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) un uzņēmuma “Primekss” tehnoloģiju direktors

Latvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs to skaidro pa savam. Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.

Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā. Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂ nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties. Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas ļautu tos ieviest.

Kad pārmaiņas nenāk no “augšas”

Manuprāt, gaidīt, kad valsts sakārtos ilgtspējas regulējumu būvniecībā, nozīmētu vēl ilgi stāvēt uz vietas. Nozarei pašai ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas. Mēs esam tādā posmā, kad Latvijas būvniecība vairs nevar atļauties stagnēt – pārmaiņas nenotiks, ja tās neuzsāksim paši. Tieši tāpēc Latvijas Betona savienība izstrādāja Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijas – dokumentu, kas ievieš skaidru un pārbaudāmu sistēmu, kā novērtēt betona ietekmi uz vidi. Tas ir pirmais šāda veida ietvars Baltijā, kas ļauj objektīvi un pārskatāmi salīdzināt betona CO₂ nospiedumu.

Izstrādājot dokumentu, kā vienu no mērķiem izvirzījām palīdzēt ražotājiem koncentrēties uz ilgtspējīgu produktu attīstību un vienlaikus dot arī valsts sektoram konkrētu instrumentu, kas ļauj publiskajos projektos izvēlēties risinājumus ar mazāku klimata nospiedumu.

Sagatavotajā ziņojumā mēs aprēķinājām, cik daudz CO₂ emisiju rodas, ražojot 20 visbiežāk izmantotos transportbetona veidus Latvijā. Šie dati ļāva noteikt nozares vidējo emisiju līmeni un izveidot vienotu metodoloģiju, kas aptver visus galvenos ražošanas posmus – no izejvielu ieguves un cementa ražošanas līdz betona ražošanai.

Aprēķini veikti pēc vides produktu deklarāciju (EPD) principiem, kas nodrošina datu salīdzināmību un ticamību. Rezultātā ir skaidri noteikts references līmenis, pret kuru iespējams objektīvi salīdzināt dažādu betona sastāvu ietekmi uz vidi.

Ieviestā sistēma dod iespēju vietējiem ražotājiem strādāt pēc tiem pašiem principiem, kas jau darbojas Eiropas tirgos. Ar šo sistēmu mēs beidzot paceļam latiņu paši sev – gan kvalitātē, gan atbildībā. Tas nozīmē, ka uzlabosies veselīga konkurence vietējo ražotāju vidū, paplašināsies eksporta iespējas un stiprināsies Latvijas būvniecības nozares reputācija kā partnerim, kas strādā atbilstoši Eiropas līmeņa standartiem.

Ceļā uz sistemātisku pielietojumu valsts projektos

Valsts ir viens no lielākajiem betona patērētājiem Latvijā. Ceļi, tilti, ēkas – tie ir milzīgi apjomi, kur katrs solis zaļākā virzienā nozīmē reālu emisiju samazinājumu. Tieši tāpēc šis ir būtisks pagrieziena punkts, lai palīdzētu Latvijai virzīties uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem būvniecības jomā ne tikai runās, bet arī praksē.

Jau labu laiku Latvijas galvenais uzsvars ir bijis ēku energoefektivitātes prasību celšana. Taču otra lielākā ar būvniecības emisijām saistītā sfēra – būvmateriāli – pagaidām ir palikusi bez būtiskiem uzlabojumiem valstiskā līmenī. Tieši šeit līdz šim trūka instrumenta, kas ļautu novērtēt, kurš risinājums patiešām ir videi draudzīgāks un kā to izmērīt vienotos kritērijos.

Ar Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijām mēs beidzot iedodam vajadzīgo rīku, kas ļauj pasūtītājiem un projektētājiem objektīvi salīdzināt piedāvājumus un pieņemt videi draudzīgākus lēmumus, balstoties uz pārbaudāmiem datiem. Un cerams, ka beidzot būsim iekustinājuši pārmaiņu mehānismu pareizajā virzienā.

Lai gan vadlīniju izmantošana sākotnēji būs brīvprātīga, manā skatījumā, loģiski un stratēģiski nozīmīgi būtu noteikt to kā obligātu prasību publiskajos iepirkumos. Valsts kā lielākais būvniecības pasūtītājs un klimata mērķu īstenotājs var ieviest šo instrumentu kā pastāvīgu praksi, tādējādi palielinot vietējo ražotāju motivāciju attīstīt ilgtspējīgākus produktus.

Šāds risinājums ne tikai stiprinātu sadarbību starp nozari un valsti un būtiski samazinātu Latvijā lietotā betona vides nospiedumu, bet arī radītu reālu ekonomisko atdevi. Proti, katrs zaļāks infrastruktūras projekts nozīmē lielāku vietējo pievienoto vērtību. Citiem vārdiem – vairāk darba, ienākumu un nodokļu paliek Latvijā, nevis aizplūst ārvalstu piegādātājiem vai starpniekiem. Ja priekšroka tiek dota vietējiem materiāliem, ražotājiem, speciālistiem un tehnoloģijām, ieguvums ir taustāms – tiek radītas darba vietas, attīstās rūpniecība un pieaug nodokļu ieņēmumi. Galu galā tas nozīmē arī valsts kapitāla pieaugumu un stiprāku ekonomiku, kas balstīta uz gudru būvniecību.

Inovācijas rodas no spiediena

Daudzi jautā, vai nozarei vispār ir pietiekami tehnoloģiju, lai šīs vadlīnijas īstenotu praksē un pievērstos ilgtspējīgākai būvniecībai. Protams! Latvijā šobrīd nav ne tehnoloģisku, ne ekonomisku šķēršļu, lai īsā laikā samazinātu betona klimata nospiedumu pat līdz 30 %. Mūsu ražotāji jau tagad eksportē produktus, kas atbilst daudz stingrākām prasībām, nekā šobrīd tiek piemērotas Latvijā. Problēma līdz šim nebija tehnoloģijās, bet motivācijā – vietējā tirgū vienkārši nebija skaidras klasifikācijas sistēmas un līdz ar to arī pieprasījuma pēc videi draudzīgākiem risinājumiem.

Kad šī klasifikācija kļūs par ierastu praksi, pasūtītāji sāks pieprasīt betonu ar zemāku CO₂ nospiedumu, un tas savukārt liks ražotājiem vēl aktīvāk attīstīt jaunus materiālus un tehnoloģijas. Inovācijas rodas no skaidra pieprasījuma un atbildīgas rīcības. Un tieši šāds pieprasījums veido nozares izaugsmi – soli pa solim virzot to uz augstākiem standartiem un ilgtspējīgāku praksi.

33. zinātniski tehniskās konferences lieldraugs – Schwenk Latvija

SCHWENK Latvija ir vienīgais cementa ražotājs un viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem Latvijā, kas klientiem piedāvā augstvērtīgu cementu, betonu un minerālmateriālus. Uzņēmums ir daļa no SCHWENK Building Materials grupas, kuras galvenā mītne atrodas Ulmā, Vācijā.

Cementu SCHWENK Latvija ražo Brocēnos – vietā ar senām industriālajām tradīcijām, kur pašlaik atrodas viena no Eiropā modernākajām cementa rūpnīcām ar 1,6 miljonu tonnu cementa ražošanas kapacitāti gadā. Aptuveni 70% no Brocēnos ražotā cementa tiek eksportēti uz Igauniju, Zviedriju un Somiju. Cementa rūpnīcā ir pilnībā slēgts ražošanas cikls, nepārtraukta procesu kontrole, jaunākās tehnoloģijas un risinājumi. Tas nodrošina cementu ar iespējami mazāku ietekmi uz klimatu un vidi, panākot atbilstību projektiem ar augstākajiem vides standartiem un spējot veiksmīgi konkurēt Ziemeļeiropas tirgū.

SCHWENK Latvija sortimentā ir septiņi vaļējā cementa veidi, sešiem ir veikts dzīves cikla novērtējums un iegūti EPD (Environmental Product Declaration) sertifikāti.

Lai ievērojami mazinātu cementa ražošanas ietekmi uz klimatu, SCHWENK Latvija no 2030. gada plāno ieviest oglekļa uztveršanas tehnoloģijas Brocēnu cementa rūpnīcā, uztverot aptuveni 95% klinkera ražošanas procesa emisiju. Ņemot vērā cementa lielo lomu būvniecības un būvmateriālu ražošanas vērtības ķēdē, tas ievērojami uzlabos arī citu nozares dalībnieku ietekmes uz vidi rādītājus. Šogad Brocēnu rūpnīca kļuvusi par pirmo ražotni Latvijā, kur tiek testētas oglekļa uztveršanas tehnoloģijas.

Bez cementa ražošanas, SCHWENK Latvija ir viens no vadošajiem betona ražotājiem Latvijā. Uzņēmumam ir sešas betona ražotnes, tai skaitā divas mobilās rūpnīcas, plašs un daudzveidīgs betona piegādes autoparks. SCHWENK Latvija minerālmateriālu virziens ietver sešas karjeru saimniecības, kur tiek iegūti dažādi smilts – grants – oļu maisījumi, šķembas, dolomīts, kaļķakmens un māls. Eksports uz Ziemeļvalstīm tiek nodrošināts caur ostas termināli Liepājā.

Vairāk uzzini: https://schwenk.lv/ 

Latvijas Betona savienība aicina apmeklēt zinātniski tehnisko konferenci “Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”

Latvijas Betona savienība aicina būvniecības nozares profesionāļus, akadēmiķus un uzņēmējus piedalīties ikgadējā, jau 33. zinātniski tehniskajā konferencē “Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”, kas notiks 27. novembrī Riga Islande Hotel, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā. Konferenci atklās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, uzsverot nepieciešamību stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, nozari un zinātnes pārstāvjiem, lai kopīgi virzītos uz klimata mērķu sasniegšanu un būvniecības nozares ilgtspējīgu attīstību.

Šī gada konferences centrālais temats ir ilgtspējīga būvniecība un veidi, kā samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļo kursu. Pasākums apvienos vadošos Latvijas un ārvalstu ekspertus, lai dalītos ar jaunākajiem risinājumiem, inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības jomā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Dzelzsbetons un stikls ir pamatā modernās sabiedrības dzīves videi, veidojot plašas, vertikālas daudzu līmeņu pilsētas visā pasaulē. Tomēr universālā un izturīgā materiāla “ēnas puse” ir tā vērā ņemamais vides nospiedums. Neraugoties uz pieaugošo koksnes izmantošanu būvniecībā, betons arī pārskatāmā nākotnē nezaudēs savu lomu būvniecībā, kas nozīmē, ka mums kopīgi jāturpina darbs tā nospieduma mazināšanā.”

“Šajā konferencē mēs pulcējam vadošos nozares profesionāļus, lai kopīgi meklētu risinājumus, kas ļaus būvēt ilgtspējīgāk un ar mazāku ietekmi uz mūsu vidi. Mūsu mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un iedrošināt jaunu pieeju ieviešanu būvniecībā, tādējādi veidojot atbildīgu un ilgtspējīgu nākotni gan nozarei, gan sabiedrībai kopumā,” norāda Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr.ing, asoc. prof. Rolands Cepurītis.

Īpaša uzmanība konferencē tiks veltīta Latvijas Betona savienības izstrādātajām tehniskajām vadlīnijām transportbetona CO₂ emisiju aprēķinam un klasifikācijai – pirmajam šāda veida dokumentam Baltijā. Šīs vadlīnijas sniedz nozarei praktisku rīku, kas palīdz precīzi novērtēt betona ražošanas radītās emisijas, pieņemt ilgtspējīgus lēmumus projektu plānošanā un samazināt “zaļmazgāšanas” riskus būvniecībā. Ar vadlīnijām un to nozīmi iepazīstinās Latvijas Betona savienības Tehniskās komitejas Nr. 4 “Betona ilgtspēja” vadītājs Ernests Ozoliņš.

“Ilgtspējīgas būvniecības prakse kļūst par arvien nozīmīgāku tēmu gan Latvijā, gan pasaulē. Arī mēs izjūtam augošo pieprasījumu pēc produktiem ar zemāku CO₂ emisiju, tāpēc aktīvi ieguldām pētniecībā un attīstībā. Lai progress šajā jomā turpinātos, ir būtiska cieša sadarbība starp visiem tirgus dalībniekiem. Šī konference ir vērtīga platforma, kas apvieno zinātniekus, ražotājus un būvniekus, radot telpu diskusijām un ideju apmaiņai,” stāsta Artūrs Lukašenoks, uzņēmuma “MB Betons” tehniskais direktors.

“Ņemot vērā betona lielo izplatību un vienlaikus lielo ietekmi uz klimatu un vidi, mums kā nozarei ir jārod risinājumi tā dekarbonizācijai un ilgtspējīgas būvniecības prakses īstenošanai gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tur jau tagad redzam pieaugošu pieprasījumu pēc klimatam draudzīgākiem būvmateriāliem un šī tendence kļūs tikai izteiktāka. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā vienīgais cementa ražotājs “SCHWENK Latvija” īsteno virkni projektu, lai Brocēnu rūpnīcā ražotais cements ar katru gadu kļūtu klimatam draudzīgāks. No 2030. gada plānojam ievērojamu izrāvienu cementa ražošanas dekarbonizācijā, uztverot aptuveni 95% no ražošanas procesā radītajām emisijām. Paralēli darbam pie produktu tehnoloģijām, Latvijā ilgtspējīga būvniecība jāattīsta visos līmeņos, tai skaitā jāievieš būvmateriālu otrreizēja izmantošana un zaļā iepirkuma principi. Ikgadējā betona konference sniedz unikālu ieskatu nozares izaicinājumos un iespējās, palīdz atrast domubiedrus un sadarbības partnerus,” saka “SCHWENK Latvija” valdes loceklis, Materiālu biznesa virziena direktors Jegors Golubevs.

Konference ir oficiāli apstiprināta un atbilst Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) prasībām, tādējādi dalībniekiem būs iespēja saņemt sertifikātu par profesionālo pilnveidi. Plašāka informācija un pasākuma programma, kā arī biļešu iegāde pieejama šeit
.

Konferenci atbalsta:

• Lieldraugi: “Schwenk Latvija”, “Safe Group”, “MB Betons”
• Partneri: “Koro būve”, “Mapei”, “Remei Baltica OÜ”, “Primekss”
• Atbalstītāji: “Chryso”, “Rigensi”, “Semtu”

33. zinātniski tehniskās konferences partneris – MAPEI

MAPEI ir viens no vadošajiem būvmateriālu un betona piedevu ražotājiem pasaulē. Uzņēmumam ir pārstāvniecības 57 valstīs, 102 ražotnes un 39 pētniecības un attīstības (R&D) centri, kuros kopumā strādā vairāk nekā 13 000 darbinieku.

2024. gadā MAPEI globālā tirgus izaugsme sasniedza 4,7 %, ļaujot uzņēmumam realizēt apgrozījumu 4,4 miljardu eiro apmērā.

2025.gada rudenī MAPEI AS Norvēģijā atklās jaunu R&D centru  betona ilgtspējas tehnoloģiju izpētei. Centra izveide, kuras kopējās investīcijas sasniedz 2,3 miljonus eiro, notiek sadarbībā ar Norvēģijas valdības atbalstu.

MAPEI ilgtspējīgie risinājumi betona ražošanai

Jau šobrīd MAPEI piedāvā tehnoloģiskus risinājumus un betona piedevas, kas ļauj būtiski samazināt ražošanas un būvniecības vides nospiedumu:

• Cementa malšanas piedevas, kas samazina ražošanas procesam nepieciešamo enerģiju un vienlaikus uzlabo cementu ar samazinātu klinkera saturu mehāniskās īpašības, samazinot ūdens patēriņu.
• Stiprības uzlabotāji, kas ļauj ražot betonu no cementiem ar zemāku klinkera daudzumu, nezaudējot izturību.
• DYNAMON CUBE līnija – jaunās paaudzes superplastificējošās piedevas, kas izmanto inovatīvus polimērus, uzlabojot jaukto cementu (piemēram, CEM III, CEM IV, CEM V) iestrādājamību bez sacietēšanas aizkavēšanās.
• Plastifikatori betoniem, kas izgatavoti, izmantojot reciklētas inertas izejvielas ar paaugstinātu ūdens uzsūci.

Attēlos redzama betona grīdas izveide, izmantojot 100 % pārstrādātas betona izejvielas un īpašus plastifikatorus jaunajā MAPEI R&D ilgtspējīga betona izpētes centrā Sagstua, Norvēģijā.

“VELVE MATERIĀLU SISTĒMAS” ir vienīgais MAPEI produktu izplatītājs Baltijas valstīs. “VELVE MATERIĀLU SISTĒMAS” nodrošina būvniecības materiālus gan privātmāju, gan lielu infrastruktūras būvniecības objektu vajadzībām, kā arī kā izstrādā kompleksus risinājumus un sniedz klientiem tehnisko atbalstu projektēšanas un būvniecības procesā.

Vairāk uzzini: www.velvemst.lv

Rīgā notiks starptautiska konference par tērauda šķiedru dzelzsbetonu (SFRC) 2025

2025. gada 13. novembrī Rīgā notiks Starptautiskā konference par tērauda šķiedru dzelzsbetonu – “Steel Fiber Reinforced Concrete Conference 2025 (SFRC 2025)”. Tā pulcēs inženierus, pētniekus un industrijas pārstāvjus, kuriem svarīga ir reāla pieredze un inženiertehniskas inovācijas, kas balstītas pierādījumos un praksē pārbaudītos risinājumos.

Dalībnieki iepazīs, kā tērauda šķiedru dzelzsbetons (SFRC) maina priekšstatus par konstrukciju nestspēju un ilgmūžību, projektējot plātņu, pamatu un citu nesošo konstrukciju risinājumus, balstoties uz reāliem piemēriem un praktisku pieredzi no starptautiskiem projektiem.

Konferencē tiks aplūkots, kā tērauda šķiedru dzelzsbetons kļūst par nozīmīgu risinājumu nākotnes būvniecībā – sākot no industriālām grīdām un pamatiem līdz sarežģītām konstrukcijām loģistikas centros, gigarūpnīcās un datu centros, kā arī dzīvojamās, sabiedriskās, rūpniecības un lauksaimniecības ēkās.

SFRC tehnoloģija tiek izmantota jau vairāk nekā piecdesmit gadus, taču mūsdienu būvju prasības pārsniedz tradicionālā dzelzsbetona iespējas. Konstrukcijas ar smagu armatūras sietu, pārmērīgu betona biezumu un lielu materiālu patēriņu vairs nenodrošina vajadzīgo drošību, ilgmūžību un efektivitāti.

SFRC, kura īpašības apstiprinātas pilna mēroga testos un aprēķinos, sniedz inženieriem iespēju projektēt stiprākas, plānākas un pielāgojamākas konstrukcijas, samazinot materiālu patēriņu un nodrošinot ilgtspējīgu konstrukciju darbību nākotnē.

Galvenās konferences tēmas SFRC 2025

• Pilna mēroga testēšana – kā sasaistīt projektēšanas normas, aprēķinus un konstrukciju darbību reālajos apstākļos;
• Projektēšanas prakse – pieredze no sarežģītiem starptautiskiem projektiem, kuros SFRC nodrošina drošu un noturīgu darbību pie lielām slodzēm, automatizācijas un ilgstošas ekspluatācijas;
• Projektēšanas attīstība – kā SFRC risinājumi ļauj veidot noturīgas un pielāgojamas konstrukcijas, ko ar tradicionālajām metodēm panākt nav iespējams;
• Normatīvu piemērošana un veiktspējas monitorings – pieredze, kā praksē interpretēt standartus un pārbaudīt konstrukciju uzvedību ilgtermiņā.

Konferences ietvaros tiks prezentēta jaunā grāmata, ko sarakstījis inženieris un praktiķis, Xavier Destrée - Practitioner’s Guide to SFRC Slabs.

Šī grāmata ir līdz šim visaptverošākais avots par tērauda šķiedru dzelzsbetona projektēšanu un pielietojumu praksē, kas apvieno projektēšanas normatīvus, pilna mēroga testu rezultātus un konstrukciju darbības novērtējumus.

Tā kalpo kā praktisks un uzticams ceļvedis inženieriem, kas vēlas droši specifikēt un projektēt SFRC konstrukcijas, pamatojoties uz pierādāmiem datiem un inženierzinātniskiem principiem.

Paneļdiskusijas un prezentācijas

Dalībnieki varēs iesaistīties ekspertu diskusijās par projektēšanas elastību, veiktspējas monitoringu un normatīvu ievērošanu, kā arī uzklausīt pasaules līmeņa uzņēmumu, piemēram, Prologis un NOVO Energy, pieredzi SFRC pielietošanā savās būvēs.

Kāpēc piedalīties

• Iepazīstiet, kā vadošie uzņēmumi izmanto SFRC, lai nodrošinātu efektīvas, drošas un nākotnei gatavas būves;
• Izprotiet, kā testu dati un inženieranalīze kalpo par pamatu drošai inovācijai un normu pilnveidei;
• Veidojiet kontaktus ar starptautisku inženieru un pētnieku kopienu, kas virza konstrukciju projektēšanas praksi uz pierādījumos balstītu attīstību;
• Iegūstiet profesionālās pilnveides punktus, kas akreditēti Latvijas Būvinženieru savienībā. Konference ir universitātē akreditēta un atzīta kā turpmākās izglītības pasākums inženieriem un studentiem.

SFRC 2025 būs darba platforma inženieriem, kas vēlas mācīties no pārbaudītiem projektiem, testētiem rezultātiem un kolēģu pieredzes, savienojot inženiertehnisko spriedumu ar pierādītu konstrukciju drošību un veiktspēju praksē.

Dalība

Vietu skaits klātienes dalībai ir ierobežots (100), taču tiešsaistes dalība ir pieejama bez ierobežojumiem.

Reģistrācija atvērta līdz 2025. gada 31. oktobrim.
Dalība konferencē ir bez maksas.

Plašāka informācija un reģistrācija šeit.

* SFRC – tērauda šķiedru dzelzsbetons

33. zinātniski tehniskās konferences partneris – Primekss

Primekss ir pasaules mēroga līderis inženiertehniskā betona tehnoloģijās, iesaistoties vissarežģītākajos un lielākajos starptautiskajos projektos – datu centros, loģistikas termināļos un gigarūpnīcās. Visā pasaulē jau ir izbūvēti vairāk nekā 24 402 000 m² grīdu, pamatu un citu konstrukciju, apliecinot uzņēmuma pieredzi un tehnoloģijas uzticamību.

“Mēs esam izstrādājuši unikālu, patentētu tērauda šķiedru armētā pašspriegojošā betona (SFRSSC) tehnoloģiju – PrīmX. Šī tehnoloģija tiek izmantota, lai izveidotu ilgmūžīgas, dimensionāli stabilas, bezšuvju betona grīdas, kas vienlaikus būtiski samazina CO₂ nospiedumu. Pašspriegojoša fibru betona īpašības ļauj samazināt materiālu patēriņu, pagarināt kalpošanas laiku un nodrošināt grīdas, kas ir pielāgojamas nākotnes vajadzībām un gatavas modernām automatizācijas sistēmām,” skaidro Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

Zinātniskais pamats tiek nodrošināts Primekss Betona izpētes centrā (PBIC) – lielākajā šāda veida laboratorijā Austrumeiropā. PBIC speciālisti sadarbībā ar vadošajām starptautiskajām universitātēm un pētniecības institūcijām attīsta un testē betonam nepieciešamās īpašības, savienojot akadēmisko zinātni ar praktisko būvniecību.

Primekss nav tikai starptautisks tehnoloģiju līderis – uzņēmums ir arī uzticams partneris Latvijā, kur ciešā sadarbībā ar pasūtītājiem un būvniekiem īstenoti daudzi veiksmīgi projekti, kas apliecina tā inženiertehnisko ekspertīzi un ilgtspējīgas būvniecības pieeju.

Vairāk uzzini: primekss.com 

33. zinātniski tehniskās konferences partneris – SIA "KORO BŪVE"

Jau vairāk nekā divas desmitgades SIA "KORO BŪVE" veiksmīgi darbojas būvniecības nozarē, piedāvājot kvalitatīvus, tehnoloģijām atbilstošus betonēšanas un būvniecības pakalpojumus Latvijā, Baltijas valstīs un Skandināvijā. Uzņēmums ir dibināts 2001. gadā un ir kļuvis par uzticamu sadarbības partneri gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Uzņēmuma lepnums ir profesionāla komanda ar pieredzi

Uzņēmumā strādā sertificēti būvdarbu un projektu vadītāji, kā arī pieredzējuši darbu vadītāji, kas nodrošina efektīvu, precīzu un drošu būvdarbu izpildi. Komandas kompetence ļauj uzņēmumam realizēt unikālus un dažādas sarežģītības projektus ievērojot gan pasūtītāja prasības, gan vietējos būvnormatīvus.

Plašs pakalpojumu klāsts

SIA "KORO BŪVE" specializējas vairākos būvniecības virzienos, piedāvājot:

• Būvprojektu vadību
• Monolīto un saliekamo dzelzsbetona konstrukciju betonēšanu
• Betona grīdu izbūvi
• Grīdu un kāpņu pārklājumu ieklāšanu
• Energobūvniecības darbus

Uzņēmums nodrošina augstu kvalitāti un precizitāti katrā projekta posmā – sākot no plānošanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

Sertificēta kvalitāte un drošība

SIA "KORO BŪVE" ir ieviesta un tiek pilnveidota integrētā vadības sistēma, kas atbilst starptautiskajiem standartiem:

• ISO 9001:2015 – kvalitātes vadības sistēma
• ISO 14001:2015 – vides pārvaldības sistēma
• ISO 45001:2018 – darba drošības un veselības vadības sistēma

Tas nozīmē, ka uzņēmums strādā saskaņā ar augstākajiem nozares standartiem, pievēršot uzmanību kvalitātei, videi un darbinieku drošībai.

Plašāka informācija pieejama: https://www.korobuve.lv/lv

33. zinātniski tehniskās konferences lieldraugs – MB Betons

Biroju ēkas projekts Magdelēnas kvartālā ar melno un oranžo pigmentēto betonu

MB Betons ir viens no vadošajiem betona produktu ražotājiem Baltijā, kas mērķtiecīgi attīsta un ievieš ilgtspējīgas ražošanas praksi. Videi draudzīgi risinājumi tiek integrēti visos ražošanas posmos – no izejmateriālu izvēles un rūpnīcu darbības līdz pat gala produkta piegādei.

„Mūsu ceļš uz zaļākiem betona risinājumiem sākās jau 2015. gadā, kad izstrādājām pirmās produktu vides deklarācijas (EPD),” stāsta MB Betons tehniskais direktors Artūrs Lukašenoks. „Lai atbildētu uz mūsdienu klimatneitralitātes izaicinājumiem, būtiska loma ir nepārtrauktai pētniecībai un attīstībai. Pēdējos gados esam paveikuši daudz – izstrādājām produktu līniju ar būtiski samazinātu CO₂ emisiju apjomu, ko jau plaši izmanto klienti Skandināvijā. Turpinām darbu arī pie jauniem pētniecības virzieniem, tostarp aprites ekonomikas principu ieviešanas ražošanā – meklējam iespējas bojātu elementu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.”

MB Betons grupas uzņēmumi aptver plašu darbības spektru – no saliekamā dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas un ražošanas līdz transportbetona ražošanai un piegādei, minerālmateriālu ieguvei un pārstrādei, kā arī betona izpētei un testēšanai. Uzņēmums specializējas arī tehnoloģiski sarežģītu un augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē – piemēram, sienu elementos ar jau ražotnē integrētiem logiem, žalūzijām un citiem komponentiem, kā arī stikla šķiedras betona (GRC) un īpaši augstas veiktspējas betona (UHPC) produktu ražošanā.

Latvijas Betona savienība pasniedz balvu “Gada betona būve 2024” – godināta Rīgas jaunā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2024” ietvaros Latvijas Betona savienība (LBS) šogad balvu “Gada betona būve 2024” piešķīrusi kanalizācijas sūkņu stacijai Daugavgrīvas ielā 101, Rīgā – Baltijā lielākajai šāda veida inženierbūvei. Projekts izceļas ar inovatīvu un tehniski sarežģītu betona darbu īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu un drošu infrastruktūru desmitgadēm uz priekšu.

Stacijas maksimālā ražība ir 8280 m³/h, kas ļauj nodrošināt Rīgas kanalizācijas sistēmas darbību arī intensīvas slodzes apstākļos. Projekts paredz būtisku resursu ietaupījumu – vairs nav nepieciešams ūdens dzesēšanai (iepriekš gadā ~300 000 m³), savukārt elektroenerģijas patēriņu plānots samazināt par 2,5 milj. kWh jeb 55% gadā. Kopējās investīcijas sasniedza gandrīz 16 miljonus eiro, padarot šo staciju par vienu no vērienīgākajiem Rīgas komunālās infrastruktūras projektiem pēdējos gados.

Jaunās sūkņu stacijas pamatā ir masīvas dzelzsbetona konstrukcijas, kas ir izšķirošas, lai nodrošinātu objekta ilgtspēju un drošību. “Īpaši liels izaicinājums bija pazemes daļas izbūve 10,8 metru dziļumā, kurai jāspēj izturēt augstu gruntsūdeņu spiedienu,” skaidro Dr. ing. Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, NTNU asociētais profesors un SIA “Primekss” tehnoloģiju direktors. “Šādiem projektiem ir nepieciešams izmantot augstākās klases betonus, kas nodrošina necaurlaidību, izturību pret koroziju un ilgmūžību. Masīvas dzelzsbetona konstrukcijas un sarežģītie pazemes darbi, kas veikti nestabilā gruntī, uzskatāmi parāda mūsu nozares profesionalitāti un augstos standartus. Šis projekts ir apliecinājums tam, ka vietējie būvnieki spēj tikt galā ar sarežģītiem un unikāliem izaicinājumiem, veidojot ne tikai funkcionālas, bet arī drošas un ilgtspējīgas būves. Betona darbi, kas tika veikti kanalizācijas sūkņu stacijas izbūvē, ir apliecinājums tam, ka mūsu nozare attīstās un pielieto modernākās tehnoloģijas, lai garantētu infrastruktūras drošību desmitgadēm uz priekšu.”

Daugavgrīvas sūkņu stacijas būvniecībā tika izmantots 6216,9 m³ transportbetona. Projektā pielietoti vairāki augstāku betona klašu veidi – C30/37 un C35/45 (ar dažādām konsistencēm un īpašām piedevām izturībai pret sulfatētiem gruntsūdeņiem). Apmēram 40% no betona virsmām palikušas nenosegtas, kalpojot par apliecinājumu darba kvalitātei un estētikai. Lai nodrošinātu ēkas stabilitāti nestabilā gruntī, tika izmantota urbpāļu tehnoloģija līdz 24 m dziļumam, izbūvējot 291 dzelzsbetona pāli ar diametru 620 mm. Šie risinājumi apliecina betona izšķirošo nozīmi gan pazemes konstrukciju drošībā, gan būves ilgtspējā kopumā.

Projektā iesaistītās puses

• Būvniecības ierosinātājs: SIA “Rīgas ūdens”
• Projekta autori: SIA “Aqua – Brambis”
• Galvenais būvuzņēmējs: “SIA Velve”
• Būvuzraugi: SIA “Geo Consultants”
• Projektētājs – konstruktors: Guntars Maļina

Balva “Gada betona būve” atspoguļo LBS atzinību par izcilu betona izmantošanu būvniecībā. Tā ir kvalitātes zīme un simbols veiksmīgam betona pielietojumam, kas var kalpot kā pozitīvs piemērs citiem nozares pārstāvjiem. Balva ir izgatavota no īpaši augstas veiktspējas betona jeb Ultra High Performance Concrete (UHPC), kura stiprība spiedē krietni pārsniedz 100 MPa, simbolizējot inovāciju līderību, ilgtspēju, ilgmūžību, augstus standartus, kvalitāti un betona daudzpusību.

Lai pieteiktos balvai, pretendentiem, pildot pieteikumu skatē “Gada labākā būve Latvijā”, jāatzīmē arī dalība speciālajai balvai “Gada betona būve” un jāsniedz informācija par būvē pielietotajiem betona konstrukciju risinājumiem. Vērtēšanu veic LBS valde, ņemot vērā arhitektonisko risinājumu un eksponētās betona virsmas, to izpildījumu, konstruktīvos risinājumus un ilgtspējīgu betona pielietošanu.

Atklāta pieteikšanās sacensībām “Betona olimpiāde 2025”; Latvijas Betona savienība aicina iepazīties ar jauno nolikumu

Latvijas Betona savienība aicina pieteikties sacensībām  “Betona olimpiāde 2025”, kas norisinās ikgadējās zinātniski tehniskās konferences ietvaros. Olimpiādes mērķis ir popularizēt betonu kā universālu būvmateriālu un veicināt augstās veiktspējas betonu izgatavošanas prasmi.

Šogad nolikumā ieviestas būtiskas izmaiņas. Kategorijā “Betons” dalībniekiem jāsasniedz pēc iespējas precīzāka atbilstība mērķa stiprībai 85 MPa. Tāpat pirmo reizi tiek izveidota jauna kategorija “Vieglbetons”, kurā uzvarētāji tiks noteikti pēc augstākā sasniegtā spiedes stiprības rezultāta, saglabājot blīvumu līdz 2000 kg/m³. Dalībniekiem ir iespēja startēt vienā vai abās kategorijās.

Olimpiādē var piedalīties gan individuāli dalībnieki, gan korporatīvās komandas, kā arī studenti. Vienā komandā drīkst piedalīties divi dalībnieki, Katram dalībniekam vai komandai jāiesniedz trīs iepriekš izgatavoti betona paraugi (kubiņi 10x10x10 cm).

Paraugu piegāde notiks līdz 25. novembrim Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā, bet to testēšana paredzēta 26. novembrī. Rezultāti tiks paziņoti 27. novembrī ikgadējās 33. zinātniski tehniskās konferences "Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu" ietvaros.

Katrā kategorijā pirmo trīs vietu ieguvēji saņems naudas balvas no uzņēmuma Stachema Polska Sp. z o.o. – 1. vieta 1000 eiro, 2. vieta 800 eiro, 3. vieta 600 eiro.

Reģistrācija notiek tiešsaistē, aizpildot anketu: https://forms.office.com/e/g02UkzHwM5.

Betona olimpiādi organizē Latvijas Betona savienība sadarbībā ar STACHEMA Polska Sp z o.o. un Rīgas Tehniskā universitāti ikgadējās zinātniski tehniskās konferences ietvaros. Betona olimpiādes nolikums pieejams šeit.