Lasiet jaunākajā žurnāla "Būvinženieris" izdevumā par plastiskā rukuma plaisu novēršanu betonā
Publikācijas autori- Rolands Cepurītis, Dr. ing., asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU), Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs un SIA Primekss tehnoloģiju direktors
- Jānis Zāle, "Schwenk Latvija" materiālu kvalitātes un produktu tehnoloģijas daļas vadītājs, Latvijas Betona savienības valdes loceklis
- Lauri Labe, "Betoonimeister" kvalitātes vadītājs
Tie ir, piemēram, tādi stiepi izraisoši mehānismi, kas saistīti ar betona un dzelzsbetona konstrukciju konstruktīvo risinājumu, betona maisījuma īpašībām, ārējās vides apstākļiem vai visbiežāk – visu šo faktoru kombinācijām. Tomēr ir viens betona plaisāšanas mehānisms, precīzāk – iemesls, kur betonētāji ir galvenie procesa dalībnieki, kuri spēj to novērst, pareizi plānojot un paveicot betona ieklāšanas darbības būvobjektā. Tā ir betona plaisāšana plastiskā rukuma ietekmē.
Latvijas Betona savienība pirmo reizi pasniedz speciālo balvu “Gada betona būve”
Šogad Latvijas Betona savienība (LBS) skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” ietvaros pirmo reizi pasniedza jaunu profesionālo apbalvojumu “Gada betona būve”, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Godpilno vērtējumu un balvu “Gada betona būve” saņēma 2023. gadā pabeigtais objekts – dzīvojamā māja “Kaigan Villa”.
“Projektā “Kaigan Villa” ļoti veiksmīgi izmantotas vairākas betona labākās īpašības – arhitektoniskās virsmas, termiskā masa un ilgtspēja. Tas ļāvis radīt iekļaujošu vidi ūdens krastā, kas ir ilgtspējīga un ilgizturīga lielās betona pielietošanas proporcijas dēļ, bet tajā pat laikā ar izcilām ēkas arhitektoniskajām iekštelpu klimata un energoefektivitātes īpašībām. Betona nozares eksperti nākotnē gribētu redzēt vairāk šādu būvju,” piešķirtā apbalvojuma rezultātus komentē Dr. ing. Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) un SIA “Primekss” tehnoloģiju direktors.
Balva “Gada betona būve” ir nozīmīgs solis, lai veicinātu augstāku betona pielietojuma kultūru Latvijā un godinātu izcilākos projektus un to radītājus, kā norāda Rolands Cepurītis: “Mēs ieviesām balvu “Gada betona būve”, lai veicinātu betona izmantošanas potenciālu. Betons ir viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem būvmateriāliem, kas ļauj realizēt gan sarežģītus konstruktīvos risinājumus, gan arhitektu mākslinieciskās idejas. Citās valstīs līdzīgas balvas jau pastāv, un tagad ir pienācis laiks arī Latvijā sumināt mūsu labākos arhitektus, būvinženierus, būvniekus un klientus, kas izvēlas savās būvēs īpaši izcelt betona pielietojumu.”
Balva “Gada betona būve” atspoguļo LBS atzinību par izcilu betona izmantošanu būvniecībā. Tā ir kvalitātes zīme un simbols veiksmīgam betona pielietojumam, kas var kalpot kā pozitīvs piemērs citiem nozares pārstāvjiem. Balva ir izgatavota no īpaši augstas veiktspējas betona jeb Ultra High Performance Concrete (UHPC), kura stiprība spiedē krietni pārsniedz 100 MPa, simbolizējot inovāciju līderību, ilgtspēju, ilgmūžību, augstus standartus, kvalitāti un betona daudzpusību.
Lai pieteiktos balvai, pretendentiem, pildot pieteikumu skatē “Gada labākā būve Latvijā”, jāatzīmē arī dalība speciālajai balvai “Gada betona būve” un jāsniedz informācija par būvē pielietotajiem betona konstrukciju risinājumiem. Vērtēšanu veic LBS valde, ņemot vērā arhitektonisko risinājumu un eksponētās betona virsmas, to izpildījumu, konstruktīvos risinājumus un ilgtspējīgu betona pielietošanu.
Noslēgusies “Studentu Balva 2024” konkursa darbu izvērtēšana
Latvijas Betona Savienība informē, ka ir noslēgusies “Studentu Balva 2024” konkursa darbu izvērtēšana. Šī iniciatīva, kas kļuvusi par ikgadēju tradīciju, ir vērsta uz studentu pētniecību un inovāciju veicināšanu betona un dzelzsbetona zinātnē un tehnoloģijās.
Šogad konkursā piedalījās vairāki talantīgi studenti no augstākās izglītības iestādēm, iesniedzot veiksmīgi izstrādātuas zinātniski pētnieciskos darbus. Pēc rūpīgas izvērtēšanas žūrijas komisija noteica uzvarētājus, kas saņems naudas balvas, kā arī atzinību par viņu ieguldījumu nozares attīstībā.
Konkursa uzvarētāji:
Alise Sapata – pirmā vieta kategorijā "Labākais maģistra darbs"
Alisa Počujeva – pirmā vieta kategorijā "Labākais bakalaura darbs"
Pirmās vietas ieguvējas saņems naudas balvu 700 eiro apmērā.
Veicināšanas balvu ieguvēji:
Regnārs Beresinevičs
Jānis Stūrītis
Veicināšanas balvas 300 eiro apmērā tiek piešķirtas, lai atzīmētu studentu centību, oriģinalitāti un radošu pieeju sarežģītu problēmu risināšanā.
Latvijas Betona Savienība izsaka pateicību visiem dalībniekiem par viņu ieguldīto darbu. Latvijas Betona savienība novēl visiem studentiem turpināt attīstīt savas zināšanas un prasmes, lai veicinātu turpmākas inovācijas betona tehnoloģiju jomā.
Latvijas potenciāls betona nozarē
Rolands Cepurītis, Dr. ing.,
Latvijas Betona Savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais profesors Norvēģijas Zinātnes
un tehnoloģiju universitātē (NTNU) un SIA “Primekss” tehnoloģiju direktors
Šobrīd visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, ļoti būtiska ir cilvēka industriālās darbības radīto klimata pārmaiņu tempa mazināšana. Betona galvenā sastāvdaļa ir cements, kura ražošanas pamatelements ir kaļķakmens, bet kaļķakmens vienības masu veido aptuveni 40% oglekļa dioksīda. Tāpēc betona un dzelzsbetona būvniecības nozare katru gadu ir atbildīga par ievērojamu CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Piesārņojuma samazināšanai nozare nemitīgi pēta un attīsta jaunas iespējas betona ražošanā, kā samazināt cementa klātesamību betonā, radot pēc iespējas videi draudzīgāku materiālu, kas varētu attaisnot arī būvniecībā nepieciešamās vajadzības. Tomēr nenoliedzami šī procesa gaitā tiek būtiski mainītas betona īpašības, kas var ietekmēt betona konstrukciju ilgtspēju, proti, plānoto kalpošanas laiku. Nenodrošinot pietiekamu betona ilgizturību un ilgmūžību, draud risks palielināt vides piesārņojumu.
Kas notiek betona nozarē Latvijā un pasaulē
Iniciatīvas zaļais cements un zaļais mērķis ir samazināt CO2 izmešu apjoma masu uz saražotā cementa un betona daudzumu. Tomēr būtiski ir arī apzināties, ka, mainot betona komponentes, tam aizvien ir jāpilda savas funkcijas, lai realizētās konstrukcijas būtu lietojamas visu paredzēto kalpošanas laiku vai pat ilgāk.
Latvijā vieni no lielākajiem betona un dzelzsbetona konstrukciju pasūtītajiem ir valsts un pašvaldības. Līdz ar to infrastruktūras (tiltu, pārvadu, tuneļu utt.) un sabiedrisko būvju (skolu, slimnīcu, administratīvo ēku utt.) izveidē ilgmūžīgu un ilgizturīgu betona konstrukciju būvniecība un racionāla līdzekļu izlietošana ir sevišķi būtiska. Izcelšu īpaši faktu, ka Latvija ir spēcīgs spēlētājs Baltijas reģionā augstas pievienotas vērtības saliekamā dzelzsbetona konstrukciju eksportā, kā arī labas kvalitātes zaļa cementa eksportā un mums ir ļoti moderna cementa rūpnīca, kas jau šobrīd darbojas praktiski tikai ar alternatīvo kurināmo un spēj saražot augstas kvalitātes pietiekami klimatam draudzīgu cementu. Tāpat arī, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, piemēram, Norvēģiju un Zviedriju, mums ir pieejami ļoti labas kvalitātes dabīgās smilts resursi betona ražošanai, kas ir nenoliedzama vērtība un izceļ Latviju starp citiem pasaules reģioniem. Tātad mums Latvijā ir izcils potenciāls zaļā betona ražošanai!
Protams, arī pasaules mērogā betona un dzelzsbetona nozares galvenie attīstības virzieni šobrīd ir īpaši saistīti ar betona kopējā klimata nospieduma samazināšanu un produktivitātes paaugstināšanu, jo būvniecības nozares produktivitātes izaugsme pēdējās desmitgadēs diemžēl ļoti būtiski atpaliek no citām ražošanas nozarēm. Tas bija viens no virzītājspēkiem, lai 2020. gadā Globālās cementa un betona asociācijas (GCCA) dalībuzņēmumi apvienotos un līdz 2050. gadam apņemtos realizēt oglekļa neitrālu betona ražošanu saskaņā ar globālajiem klimata mērķiem, kas nosaka CO2 samazinājumu.
Piemēram, viena no oglekļa neitrāla betona sasniegšanai nepieciešamajām tehnoloģijām ir carbon capture jeb CO2 gāzes uztveršanas tehnoloģija. Ar tās palīdzību ir iespējams apturēt cementa ražošanas procesā radušās CO2 gāzes nokļūšanu atmosfērā. Šobrīd vēl tikai notiek pirmo šādu iekārtu ierīkošana cementa rūpnīcās, tostarp arī Latvijā norit darbs pie jaunas sistēmas ieviešanas, kas darbojas līdzīgi kā CO2 uztveršanas un uzglabāšanas (carbon capture and storage) metode. Pašlaik tiek realizēta šīs sistēmas pilnizmēra testa versijas uzstādīšana vienā no Vācijas rūpnīcām. Plānots, ka iegūtās zināšanas un sasniegtie rezultāti nodrošinās sistēmas izbūvi arī Brocēnos ap 2030. gadu.
Taču, ņemot vērā, ka CO2 gāzes uztveršanas tehnoloģija tirgū ir jauna, tās ierīkošana un darbināšana industriālā mērogā prasa milzīgas investīcijas. Taču aizvien vairāk un vairāk tirgus spēlētājiem, pievēršoties šo tehnoloģiju aprobēšanai, sagaidāms, ka tās vienā brīdī paliks daudz pieejamākas un lētākas. Līdzīgi, kā tas noticis ar datoriem, viedtelefoniem u.c. tehnoloģijām.
Betona ilgmūžība un ilgizturība – kādēļ tik būtiski
Vides piesārņojuma mazināšana un betona ilgtspēja iet roku rokā: lai izstrādātu videi draudzīgas betona un dzelzbetona konstrukcijas, kas balstītas zaļās iniciatīvas pamatos, ir nemitīgi jāpēta un jāeksperimentē ar dažādiem materiāliem, tādējādi sekmējot šo konstrukciju pilnvērtīgu dzīves ciklu. Tieši tādēļ arī šogad konference izceļ ilgizturības un ilgmūžības jautājumus, kas ir visa pamatā. Turklāt ir vērtīgi iepazīties un apmainīties ar citu valstu pieredzi, jaunatklājumiem un praksi, veicinot vietējo speciālistu un iesaistīto pušu kompetenci.
Konkrētajā jautājumā svarīgi izprast jēdzienu – ilgizturība, ilgmūžība un ilgtspēja – nozīmi. Ar betona ilgizturību parasti saprot betona kā materiālu spēju pretoties dažādām iedarbēm, piemēram, spēju pretoties atkārtotai sasaldēšanai un atkausēšanai, ko sauc par salizturību, un spēju pretoties dažādu agresīvu ķīmisko vielu iedarbībai jeb betona ķīmisko noturību. Tās visas ir materiāla īpašības. Savukārt par betona ilgmūžību runā tad, kad tas jau ir pielietots konkrētā konstrukcijā, kura var būt vai arī nebūt ilgmūžīga, kas ir atkarīgs no tā, cik pareizi un ilgtspējīgi tā ir uzprojektēta un uzbūvēta.
Betona ilgtspējība attiecas uz betona ražošanas un izmantošanas praksi, kas samazina tā negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus maksimāli palielinot tā ilgtermiņa sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Tas ietver visa betona dzīves cikla apsvēršanu, sākot no izejvielu ieguves un ražošanas līdz būvniecībai, apkopei un iespējamai nojaukšanai vai pārstrādei.
Lai sasniegtu ilgizturīgu betonu un ilgmūžīgas betona konstrukcijas, visām projektā iesaistītajām pusēm – arhitektiem, projektētājiem, būvniekiem un betona ražotājiem – jāizprot principi, kā tas sasniedzams un savstarpēji jāsadarbojas, lai to panāktu. Ja kāda no iesaistītajām pusēm nebūs paveikusi savu darbu pēc labākās prakses un attiecīgo standartu un būvnormatīvu prasībām, pastāv risks nesasniegt apmierinošu rezultātu. Turklāt, betons ir ļoti komplekss būvmateriāls, kas katrā vietā tiek izgatavots no vietējām izejvielām un arī iedarbes uz betonu katrā konkrētā būvē var atšķirties. Tāpat izaicinājumus mūsdienās sagādā tas, ka mainās vēsturiski pielietoto betona izejvielu, piemēram, cementa sastāvs un īpašības. Lai šīm izmaiņām piemērotos, ir vajadzīgs laiks un zināšanas.
Kļūdu, nepareizu pieņēmumu vai pavirša darba rezultātā betona ilgizturība un no tā izbūvēto konstrukciju ilgmūžība var tikt būtiski samazināta, piemēram, 100 gadu vietā tās var nokalpot vien dažus gadus līdz nepieciešams būtisks remonts vai pat nomaiņa. Tāpēc zaļais betona kurss ir vienīgā pareizā alternatīva.
"Studentu balva" zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Stājas spēkā standarts LVS 156-1:2022
Standartā ir veiktas vairākas izmaiņas: definētas testēšanas metodes un noteikti kritēriji, lai novērtētu minerālmateriālu sārmu-silikātu reaģētspēju, precizēti nosacījumi betona temperatūrai, aktualizēta 3. tabula. Prasības svaiga betona sastāvam un sacietējuša betona īpašībām, veiktas izmaiņas punktā 5.5.5. Salizturība un pirmo reizi Latvijā ir definētas betonam salizturības prasības atkarībā no projektētā betona konstrukcijas kalpošanas ilguma. Standartu LVS 156-1:2022 var iegādāties Latvijas Valsts Standarts mājas lapā.
Kā deklarēt vides iedarbības klases betonam?
Lasiet jaunākajā žurnāla "Būvinženieris" izdevumā par zaļo betonu
Kas ir zaļais betons? Kādi pasākumi ražošanas procesā jāievēro, lai betonu varētu saukt par zaļo betonu un kā šīs izmaiņas ietekmē svaiga, sacietējuša betona īpašības un sniegumu dzelzsbetona konstrukcijās apskata raksta "Soli pa solim betons arī Latvijā kļūst zaļāks" autori - Asoc.prof., Dr.sc.ing. Rolands Cepurītis (Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju univeristāte, SIA Primekss tehnoloģiju direktors, Latvijas Betona Savienības valdes priekšsēdētājs) un Krišjānis Grinšpons (SIA Primekss vecākais betona tehnologs). Ar rakstu iepazīties var šeit Soli pa solim betons ari Latvija klust zalaks_Buvinzenieris_2023_Nr.91
Sākusies pieteikšanās apmācību kursiem "Betonēšanas pamati"
Betona un dzelzsbetona konstrukciju kvalitatīva izgatavošana ir prasme, kas jāmācās, lai izgatavotās konstrukcijas un izstrādājumi būtu ilgmūžīgi. Šobrīd ir lieliska iespēja to apgūt un pieteikties apmācībām Rīgas Celtniecības Koledžā, kuras uzsāksies 27. martā. Ir atvērta pieteikšanās līdz 24.03.2023. uz apmācībām “Betonēšanas pamati”. Pieteikšanās izmantojot saiti: https://forms.office.com/e/m90s3U9MTm Apmācību mērķis ir sagatavot būvdarbu veicēju - betonētāju, kurš spēj saskaņā ar darba uzdevumu ēku un inženierbūvju būvdarbos veikt betona un dzelzsbetona konstrukciju betonēšanu, kā arī izgatavot dzelzsbetona konstrukcijas ražotnē. Apmācību rezultātā tiks izsniegta Rīgas Celtniecības koledžas apliecība par kursa apguvi. Apmācību programma ietver 36 stundas teorija; 4 stundas prakse koledžas laboratorijā; 40 stundas prakse būvlaukumā. Programma ietver gan betona mācību (Betona veidi un standarti; betona sastāvdaļas; svaigs betons; sacietējis betons; betons ar speciālām īpašībām; betona atbilstības kritēriji un atbilstības kontrole), gan dzelzsbetonu (Ievads, stiegrojuma montāža, veidņošana, betona iestrādāšana, betona izturēšana, atveidņošana, darbu nodošana). Mācību maksa 280.- EUR. Vairāk informācija par apmācību norisi pie RCK projektu vadītājas Birutas Mūrnieces, 26472110.
Latvijas Betona Savienībai pievienojas 2 jauni biedri
Kopumā šobrīd Latvijas Betona Savienībā ir 17 biedri - uzņēmumi un akadēmiskās iestādes. Betona savienības biedri aktīvi iesaistās biedrības darbā, lai sasniegtu biedrības mērķus, kā arī darbojās biedrības tehniskajās komitejās. Lai kļūtu par betona savienības biedru dodieties uz sadaļu Biedri un aizpildiet pieteikuma anketu, piedalieties nozares sakārtošanā un uzlabošanā, lai veicinātu betona un dzelzsbetona nozares attīstību!
Biedri vienbalsīgi apstiprina jauno valdi
LBS 30. zinātniski tehniskā konference pulcē vairāk kā 100 dalībniekus
2023. gada 24. novembrī tika aizvadīta Latvijas Betona Savienības 30. jubilejas Zinātniski tehniskā konference. Tematika konferencē šajā gadā tika vērsta uz betona klimata nospiedumu (CO2 izmeši) un ar to saistītām izmaiņām cementa sastāvā, ražošanas procesā, tehniskajos raksturlielumos. Ar referātiem piedalījās vairāk kā 15 nozares profesionāļi, tai skaitā, asoc.prof., Dr.ing. Rolands Cepurītis “CO2 izmeši (betona) būvniecības nozarē” (Norwegian Univeristy of Science and Technology), Schwenk Latvija Jegors Golubevs “Cementa ražošana, veidi un standartizācija”, Schwenk Latvija Māris Gruzniņš “Cementa zaļais kurss Eiropā un Latvijā”, kā arī prof. Pietro Lura no pētniecības institūta EMPA Šveicē “Carbonation of concrete made with blended cements”. Tāpat konferences ietvaros tika ziņots par LBS tehnisko komiteju (TK01 Salizturība un TK03 Eksponētais betons) darbības rezultātiem. Rīgas Celtniecības Koledžas direktors, Normunds Grinbergs, informēja par apmācību programmu betonētāju kursiem. Tika uzklausītas nozares inovācijas no vadošajiem betona piedevu ražotājiem Mapei un Chryso. Ar pieredzi būvobjektos dalījās MB grupas uzņēmuma pārstāvji, kā arī RB Rail pārstāvji ziņoja par Rail Baltica inženierbūvēs pielietotiem būvmateriāliem un to raksturīgām īpašībām.