Latvijas Betona savienība izstrādā tehnisko specifikāciju betona stiprības noteikšanai ar betona brieduma metodi
Latvijas Betona savienība (LBS) ir izstrādājusi jaunu tehnisko specifikāciju par betona stiprības noteikšanu ar betona brieduma metodi (BBM), ieviešot vienotu pieeju digitālu datu izmantošanai betona stiprības novērtēšanā būvlaukumā. Jaunā metodika ļauj precīzāk prognozēt betona stiprības attīstību reāllaikā, uzlabojot būvdarbu plānošanu, kvalitātes kontroli un būvniecības procesu efektivitāti.
Dokumentu sagatavojusi LBS tehniskā komiteja Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam”, kurā darbojas nozares eksperti no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, lai izstrādātu vienotas metodikas digitālo risinājumu un datu tehnoloģiju pielietošanai Latvijas būvniecības nozarē.
“Būvniecības nozare arvien straujāk virzās uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu un digitālu procesu vadību, tādēļ Latvijas Betona savienībai bija svarīgi radīt vienotu un praksē izmantojamu pieeju betona brieduma metodes pielietošanai Latvijā. Šī specifikācija palīdzēs mazināt interpretāciju atšķirības starp būvniecības procesa dalībniekiem, veicinās prognozējamāku darbu plānošanu un vienlaikus dos iespēju efektīvāk izmantot laiku un resursus būvlaukumā, nezaudējot kvalitātes un drošības prasības, kas ir īpaši būtiski mūsdienu būvniecības tempu, izmaksu un kvalitātes prasību kontekstā,” norāda LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.
Betona brieduma metode var būtiski paaugstināt būvniecības procesu efektivitāti, jo tā ļauj precīzāk noteikt veidņu un pagaidu balstu noņemšanas laiku, trošu spriegošanas darbu uzsākšanas brīdi, betona kopšanas ilgumu vasaras un ziemas apstākļos, konstrukciju gatavību ekspluatācijai vai satiksmes atvēršanai, kā arī nākamo būvdarbu posmu drošu uzsākšanu.
“Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas izstrādājuši un publicējuši šāda veida tehnisko dokumentu, tādējādi nostiprinot Latviju kā vienu no reģiona līderiem digitālo risinājumu ieviešanā būvniecības nozarē. Tas ir nozīmīgs solis visas Latvijas būvniecības nozares digitalizācijā un datos balstītas būvniecības prakses attīstībā,” skaidro LBS tehniskās komitejas Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” vadītājs Ņikita Gorbatko. “Dokuments sniedz tehnisko ietvaru, lai būvdarbu vadītāji un būvnieki varētu pakāpeniski papildināt tradicionālās betona stiprības pārbaudes ar datos balstītu un automatizētu betona stiprības monitoringu. Šāda pieeja ļauj nepārtraukti sekot betona stiprības attīstībai konstrukcijā, mazina riskus, kas saistīti ar manuālu datu interpretāciju, un sniedz iespēju elastīgāk plānot būvniecības procesus, efektīvāk organizēt darbus un izvairīties no dīkstāves starp būvdarbu posmiem. Līdztekus šai specifikācijai jau tiek attīstītas arī nākamās iniciatīvas betona digitalizācijas un datu tehnoloģiju jomā, kas vēl vairāk paplašinās praktiskās sensoru izmantošanas iespējas būvobjektos.”
Specifikācija balstīta starptautiski atzītajā standartā ASTM C1074 un sasaistīta ar Latvijas un Eiropas būvniecības standartiem, tostarp LVS EN 206 un LVS EN 13670. Dokumentā detalizēti aprakstīti brieduma metodes principi, laboratoriskās kalibrācijas process, sensoru izvietošanas prasības konstrukcijās, datu interpretācija, kā arī kvalitātes kontroles un verifikācijas principi.
Betona brieduma metode neaizstāj standarta laboratoriskās betona stiprības pārbaudes, bet papildina esošās kvalitātes kontroles procedūras, nodrošinot nepārtrauktu informāciju par betona stiprības attīstību konstrukcijā un var kalpot par pamatu svaigbetona konstrukciju stiprības noteikšanai.
Tehniskā specifikācija paredzēta plašam būvniecības nozares profesionāļu lokam – būvdarbu veicējiem, betona ražotājiem, būvuzraugiem, projektētājiem un citiem speciālistiem, – kuri ikdienā strādā ar betona konstrukciju izbūvi, kvalitātes kontroli un būvdarbu plānošanu. Specifikācija “1. daļa. Betona stiprības noteikšana ar betona brieduma metodi (BBM)” ir brīvi pieejama ikvienam interesentam Latvijas Betona savienības mājaslapā
Vienlaikus LBS tehniskā komiteja
Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” jau strādā pie nākamās specifikācijas
sadaļas “Praktiskā pielietošana būvobjektos”, kurā lielāks uzsvars tiks likts
uz praktiskiem sensoru izvietošanas risinājumiem un betona stiprības attīstības
prognozēšanas metodēm būvlaukumā.