<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Betonasavieniba - Jaunumi</title>
        <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/</link>
        <description>Betonasavieniba - Jaunumi</description>
                    <item>
                <title>BIS nostiprināts Ekonomikas ministrijas un nozares vienotais skaidrojums par betona ārējās iedarbības un stiprības klasēm</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5261429/bis-nostiprinats-ekonomikas-ministrijas-un-nozares-vienotais-skaidrojumu-pa</link>
                <pubDate>Mon, 01 Jun 2026 08:24:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/BIS_istais.jpg&quot; alt=&quot;BIS_istais.jpg&quot;&gt;&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Betona
savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Latvijas Būvmateriālu
ražotāju asociāciju un Latvijas Būvinženieru savienību sniegusi vienotu
skaidrojumu par augstākas betona stiprības un ārējās vides iedarbības klašu
izmantošanu būvniecībā.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nozares organizāciju un Ekonomikas ministrijas kopīgi izstrādātais
skaidrojums tagad ir nostiprināts arī Būvniecības informācijas sistēmā (BIS),
nodrošinot vienotu izpratni visiem būvniecības procesa dalībniekiem.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Skaidrojumā norādīts, ka augstākas stiprības klases betona izmantošana
nepasliktina konstrukcijas īpašības. Tāpat augstākas ārējās vides iedarbības
klašu izmantošana betonā, kā arī betons ar papildus norādītām ārējās vides
iedarbības klasēm ir uzskatāms par atbilstošu arī zemākas ārējās vides
iedarbības klases betonam.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas nozīmē, ka šāda betona izmantošana:&lt;/p&gt;&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;nav
     uzskatāma par būvprojekta grozīšanu vai izmaiņām;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;neprasa
     īpašas atzīmes būvdarbu žurnālā;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;nav
     papildus jāsaskaņo ar būvniecības procesa dalībniekiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus skaidrojumā uzsvērts, ka gadījumos, kad pastāv specifiski
projektēšanas apsvērumi augstākas betona stiprības klases ierobežošanai,
būvkonstrukciju daļas (BK) autoram tas skaidri jānorāda būvprojektā.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nozares pārstāvji norāda, ka vienota pieeja būtiski samazinās
interpretācijas riskus būvniecības procesā, veicinās efektīvāku komunikāciju
starp iesaistītajām pusēm un palīdzēs izvairīties no liekiem administratīviem
sarežģījumiem objektos.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus nozares organizācijas rekomendē gadījumos, kad betona stiprības
vai ārējās vides iedarbības klase tiek paaugstināta, šādas izmaiņas savstarpēji
saskaņot ar materiālu saskaņošanas formu, lai nodrošinātu caurspīdīgu un
vienotu būvniecības procesa dokumentēšanu.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Būvniecības industrijas pārstāvju vienotā nostāja par betona ārējās vides
iedarbības klašu atspoguļošanu betona piegādes dokumentos pieejama Latvijas
Betona savienības mājaslapā&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;http://www.betonasavieniba.lv/tehniskas-komitejas/tk-02/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-left&quot;&gt;Skaidrojums publicēts BIS sadaļā “Noderīgi”, “Skaidrojumi un
vadlīnijas” un ir pieejams&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;https://bis.gov.lv/lv/noderigi/skaidrojumi-un-vadlinijas&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienība izstrādā tehnisko specifikāciju betona stiprības noteikšanai ar betona brieduma metodi</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5256101/latvijas-betona-savieniba-izstrada-tehnisko-specifikaciju-betona-stipribas-</link>
                <pubDate>Wed, 20 May 2026 14:22:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/LBS_2026__TK05___1350x1080_2.jpg&quot; alt=&quot;LBS_2026__TK05___1350x1080_2.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas
Betona savienība (LBS) ir izstrādājusi jaunu tehnisko specifikāciju par betona
stiprības noteikšanu ar betona brieduma metodi (BBM), ieviešot vienotu pieeju
digitālu datu izmantošanai betona stiprības novērtēšanā būvlaukumā. Jaunā
metodika ļauj precīzāk prognozēt betona stiprības attīstību reāllaikā, uzlabojot
būvdarbu plānošanu, kvalitātes kontroli un būvniecības procesu efektivitāti.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dokumentu sagatavojusi LBS
tehniskā komiteja Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam”, kurā darbojas nozares
eksperti no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, lai izstrādātu vienotas
metodikas digitālo risinājumu un datu tehnoloģiju pielietošanai Latvijas būvniecības
nozarē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Būvniecības nozare arvien
straujāk virzās uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu un digitālu procesu vadību,
tādēļ Latvijas Betona savienībai bija svarīgi radīt vienotu un praksē
izmantojamu pieeju betona brieduma metodes pielietošanai Latvijā. Šī
specifikācija palīdzēs mazināt interpretāciju atšķirības starp būvniecības
procesa dalībniekiem, veicinās prognozējamāku darbu plānošanu un vienlaikus dos
iespēju efektīvāk izmantot laiku un resursus būvlaukumā, nezaudējot kvalitātes
un drošības prasības, kas ir īpaši būtiski mūsdienu būvniecības tempu, izmaksu
un kvalitātes prasību kontekstā,” &lt;b&gt;norāda LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing.,
asoc. prof. Rolands Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Betona brieduma metode var
būtiski paaugstināt būvniecības procesu efektivitāti, jo tā ļauj precīzāk
noteikt veidņu un pagaidu balstu noņemšanas laiku, trošu spriegošanas darbu
uzsākšanas brīdi, betona kopšanas ilgumu vasaras un ziemas apstākļos, konstrukciju
gatavību ekspluatācijai vai satiksmes atvēršanai, kā arī nākamo būvdarbu posmu
drošu uzsākšanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Mēs esam pirmie Baltijas
valstīs, kas izstrādājuši un publicējuši šāda veida tehnisko dokumentu, tādējādi
nostiprinot Latviju kā vienu no reģiona līderiem digitālo risinājumu ieviešanā
būvniecības nozarē. Tas ir nozīmīgs solis visas Latvijas būvniecības nozares
digitalizācijā un datos balstītas būvniecības prakses attīstībā,” &lt;b&gt;skaidro
LBS tehniskās komitejas Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” vadītājs Ņikita
Gorbatko&lt;/b&gt;. “Dokuments sniedz tehnisko ietvaru, lai būvdarbu vadītāji un
būvnieki varētu pakāpeniski papildināt tradicionālās betona stiprības pārbaudes
ar datos balstītu un automatizētu betona stiprības monitoringu. Šāda pieeja
ļauj nepārtraukti sekot betona stiprības attīstībai konstrukcijā, mazina
riskus, kas saistīti ar manuālu datu interpretāciju, un sniedz iespēju
elastīgāk plānot būvniecības procesus, efektīvāk organizēt darbus un izvairīties
no dīkstāves starp būvdarbu posmiem. Līdztekus šai specifikācijai jau tiek
attīstītas arī nākamās iniciatīvas betona digitalizācijas un datu tehnoloģiju
jomā, kas vēl vairāk paplašinās praktiskās sensoru izmantošanas iespējas
būvobjektos.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Specifikācija balstīta
starptautiski atzītajā standartā ASTM C1074 un sasaistīta ar Latvijas un
Eiropas būvniecības standartiem, tostarp LVS EN 206 un LVS EN 13670. Dokumentā
detalizēti aprakstīti brieduma metodes principi, laboratoriskās kalibrācijas process,
sensoru izvietošanas prasības konstrukcijās, datu interpretācija, kā arī
kvalitātes kontroles un verifikācijas principi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Betona brieduma metode neaizstāj
standarta laboratoriskās betona stiprības pārbaudes, bet papildina esošās
kvalitātes kontroles procedūras, nodrošinot nepārtrauktu informāciju par betona
stiprības attīstību konstrukcijā un var kalpot par pamatu svaigbetona
konstrukciju stiprības noteikšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tehniskā specifikācija paredzēta
plašam būvniecības nozares profesionāļu lokam – būvdarbu veicējiem, betona
ražotājiem, būvuzraugiem, projektētājiem un citiem speciālistiem, – kuri
ikdienā strādā ar betona konstrukciju izbūvi, kvalitātes kontroli un būvdarbu
plānošanu. Specifikācija “1. daļa. Betona stiprības noteikšana ar betona
brieduma metodi (BBM)” ir brīvi pieejama ikvienam interesentam Latvijas Betona
savienības mājaslapā&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&amp;nbsp;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/LBS_2026_TK05_Tehniska_specifikacija_Betona_stipribas_noteiksana_ar_BBM.pdf&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit.&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus LBS tehniskā komiteja
Nr. 5 “Digitālie risinājumi betonam” jau strādā pie nākamās specifikācijas
sadaļas “Praktiskā pielietošana būvobjektos”, kurā lielāks uzsvars tiks likts
uz praktiskiem sensoru izvietošanas risinājumiem un betona stiprības attīstības
prognozēšanas metodēm būvlaukumā.&lt;br&gt;&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Noskaties lekciju “Aktualitātes būvdarbu kontrolē un ekspluatācijas uzraudzībā 2026”</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5252509/noskaties-lekciju-aktualitates-buvdarbu-kontrole-un-ekspluatacijas-uzraudzi</link>
                <pubDate>Wed, 13 May 2026 10:48:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;iframe class=&quot;moze-iframe&quot; src=&quot;https://www.youtube.com/embed/oWtPhiOwnSM?si=ySu7kYciKWVcVp7q&quot; height=&quot;315px&quot; width=&quot;560px&quot; allowfullscreen=&quot;allowfullscreen&quot;&gt;&lt;/iframe&gt;&lt;p class=&quot;isSelectedEnd&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;isSelectedEnd&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas Betona savienības valdes loceklis Jānis Zāle Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) organizētajā vebinārā “Aktualitātes būvdarbu kontrolē un ekspluatācijas uzraudzībā 2026” skaidroja aktuālos jautājumus par augstākas veiktspējas betona izmantošanu būvniecības projektos un normatīvā regulējuma piemērošanu praksē.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;isSelectedEnd&quot;&gt;Lekcijā īpaša uzmanība tika pievērsta pārejas periodam pēc jaunā Eiropas standarta EN 206-1:2026 ieviešanas Latvijā. Tika skaidrots, kā praksē piemērot jauno standartu, vienlaikus saglabājot atbilstību spēkā esošajam Latvijas nacionālajam pielikumam LVS 156-1:2022 un ar to saistītajam pamatstandartam LVS EN 206+A2:2021.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;isSelectedEnd&quot;&gt;Jānis Zāle uzsvēra, ka būvprojektos nereti tiek noteiktas minimālās prasības betonam, savukārt praksē tiek piegādāts augstākas stiprības vai vides iedarbības klašu betons. Lekcijā tika skaidrots, kādos gadījumos šāds betons ir uzskatāms par atbilstošu projektā noteiktajām prasībām un kāpēc šādām situācijām nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu būvniecības procesā.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;isSelectedEnd&quot;&gt;Tāpat tika akcentēta nozares organizāciju vienotā nostāja par nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus, izmantojot augstākas veiktspējas betonu, ja vien projektā nav noteikti specifiski ierobežojumi.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Lekcijā tika aplūkoti arī praktiski jautājumi par betona kvalitātes kontroli būvobjektā, tostarp paraugu ņemšanu, vizuālo pārbaudi, betona kopšanu un temperatūras monitoringu. Atsevišķa uzmanība tika pievērsta mūsdienīgu digitālo tehnoloģiju izmantošanai betona stiprības attīstības uzraudzībā, tostarp brieduma metodes pielietojumam būvobjektos.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienība iesaistās jaunā betona standarta ieviešanas sakārtošanā</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5248951/latvijas-betona-savieniba-iesaistas-jauna-betona-standarta-ieviesanas-sakar</link>
                <pubDate>Wed, 06 May 2026 05:42:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/EN_206-12026.jpg&quot; alt=&quot;EN_206-12026.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Pēc jaunā
Eiropas standarta EN 206-1:2026 pārņemšanas Latvijā nozarē aktualizējies
jautājums par tā praktisko piemērošanu, jo vienlaikus spēkā joprojām ir
Latvijas nacionālais pielikums LVS 156-1:2022, &lt;/b&gt;&lt;b&gt;kas &lt;/b&gt;&lt;b&gt;balstīts uz
iepriekš spēkā esošo standartu. Lai veicinātu vienotu pieeju betona ražošanā un
novērstu atšķirīgas interpretācijas, Latvijas Betona savienība (LBS) plāno
aktīvu iesaisti jaunā nacionālā pielikuma izstrādē.&lt;/b&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī gada 19. martā Latvijā tika
pārņemts jaunais Eiropas standarts EN 206-1:2026 “Betons. Specifikācija,
ekspluatācijas īpašības, ražošana un atbilstība. 1. daļa: Ekspluatācijas
īpašības, prasības, ražošanas procesa kontrole un atsevišķu vērtību vērtēšanas
kritēriji”, kas aizstāj līdzšinējo standartu LVS EN 206+A2:2021 “Betons.
Tehniskie noteikumi, darbu izpildījums, ražošana un atbilstība”. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr transportbetons Latvijā ir
reglamentēts būvizstrādājums, un to drīkst ievietot tirgū tikai tad, ja ir
apliecināta tā atbilstība spēkā esošajam Latvijas nacionālajam pielikumam &lt;b&gt;LVS
156-1:2022&lt;/b&gt;. Tas savukārt nozīmē, ka praksē joprojām jāpiemēro arī ar to
saistītais pamatstandarts &lt;b&gt;LVS EN 206+A2:2021&lt;/b&gt;, lai gan tas ir aizstāts ar
jauno standartu. Līdz ar to veidojas pārejas situācija, kurā nepieciešama
skaidra un vienota pieeja standartu izmantošanai praksē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Šobrīd nozares dalībniekiem ir
būtiski turpināt darbu saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, lai nodrošinātu
atbilstību un izvairītos no interpretācijas riskiem. Vienlaikus jaunā nacionālā
pielikuma izstrāde ir kritiski svarīga, lai prasības būtu piemērotas Latvijas
klimatiskajiem un būvniecības apstākļiem, tādēļ Latvijas Betona savienība
uzņemas aktīvu lomu šī procesa koordinēšanā un nozares interešu pārstāvībā,” &lt;b&gt;uzsver
Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. ing., asoc. prof. Rolands
Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Līdz jaunā nacionālā pielikuma
apstiprināšanai betona ražošana un atbilstības apliecināšana Latvijā joprojām
jāveic saskaņā ar LVS 156-1:2022 un ar to saistīto pamatstandartu LVS EN
206+A2:2021.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas Betona savienība
tuvākajā laikā aktīvi iesaistīsies standartizācijas procesā, piedaloties
Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas SIA “Latvijas standarts”
tehnisko komiteju darbā, deleģējot nozares ekspertus un apkopojot nozares
dalībnieku priekšlikumus jaunā nacionālā pielikuma izstrādei.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Prognozēts, ka jaunā nacionālā
pielikuma izstrāde un apstiprināšana varētu aizņemt vismaz vienu gadu. LBS
aicina nozares dalībniekus sekot līdzi informācijai par izstrādes gaitu un
aktīvi iesaistīties priekšlikumu sniegšanā.&lt;/p&gt;





Latvijas Betona savienības pozīcijas paziņojums Nr. 2 par standarta EN 206-1:2026 ieviešanu pieejams&amp;nbsp;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/Latvijas_Betona_savienibas_pozicijas_pazinojums_nr_2_par_Standarta_EN_206-12026_ieviesanu.pdf&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienība aicina studentus piedalīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā “Studentu balva 2026”</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5242902/latvijas-betona-savieniba-aicina-studentus-piedalities-zinatniski-petniecis</link>
                <pubDate>Wed, 22 Apr 2026 15:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Latvijas_Betona_savienibas_Studentu_balva_2026.jpg&quot; alt=&quot;Latvijas_Betona_savienibas_Studentu_balva_2026.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas
Betona savienība (LBS) izsludina pieteikšanos zinātniski pētniecisko darbu
konkursam “Studentu balva 2026”, aicinot jaunos speciālistus ar saviem darbiem
risināt aktuālus izaicinājumus betona nozarē un sekmēt tās attīstību. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Konkursā aicināti piedalīties
Latvijas augstskolu studenti, kā arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri studē
ārvalstīs. Iesniegtajiem darbiem jābūt par aktuālām tēmām betona un
dzelzsbetona konstrukciju jomā, jāatbilst vismaz bakalaura līmenim un jābalstās
kvantitatīvās analīzes metodēs. Darbus iespējams iesniegt latviešu vai angļu
valodā. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Šogad konkurss notiks jau trešo
reizi kopš tā iedibināšanas 2024. gadā, un mēs redzam pakāpenisku intereses
pieaugumu – arī pērn dalībnieku skaits turpināja augt. Tas apliecina, ka jaunie
speciālisti arvien aktīvāk pievēršas betona nozares izaicinājumiem un iespējām.
Vienlaikus šis konkurss ir ne tikai akadēmisks novērtējums, bet arī reāla
platforma, kur studenti var pieteikt sevi darba tirgū, kļūt pamanāmi nozares
profesionāļu vidū un uzsākt karjeru labi apmaksātās un perspektīvās darba
vietās. Nozarei ir nepieciešami jauni, zinoši speciālisti, un šādi pētījumi
bieži vien kļūst par pirmo soli veiksmīgai profesionālajai izaugsmei,” &lt;b&gt;uzsver
LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Labākie darbi tiks apbalvoti ar
naudas balvām no īpaši izveidota 3000 eiro prēmiju fonda (pirms nodokļu
nomaksas). Ņemot vērā darbu kvalitāti, žūrijai ir tiesības piešķirt arī
veicināšanas balvas vai sadalīt prēmiju fondu starp vairākiem laureātiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Darbi jāiesniedz elektroniski no
1. maija līdz 30. jūnijam, nosūtot uz e-pastu: &lt;a href=&quot;mailto:info@betonasavieniba.lv&quot;&gt;info@betonasavieniba.lv&lt;/a&gt;.
Iesniegtajiem darbiem jābūt oriģināliem un ne vecākiem par vienu gadu. Konkursa
darbi tiks izvērtēti un uzvarētāji noteikti līdz 20. augustam, savukārt
rezultāti tiks paziņoti apbalvošanas pasākumā, kas norisināsies laika posmā no 1.
septembra līdz 20. septembrim. Par apbalvošanas pasākumu dalībnieki tiks
informēti vismaz divas nedēļas iepriekš.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;/m/page/12412601/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;&lt;b&gt;šeit&lt;/b&gt;&lt;/a&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienībai pievienojas jauns biedrs – SIA SAFE GROUP</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5226198/latvijas-betona-savienibai-pievienojas-jauns-biedrs-sia-safe-group</link>
                <pubDate>Thu, 19 Mar 2026 06:45:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;&lt;b style=&quot;color: rgb(102, 113, 127); font-size: 14px; text-align: justify;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Jaunie_biedri_-_Safe_Group.jpg&quot; alt=&quot;Jaunie_biedri_-_Safe_Group.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/div&gt;&lt;b style=&quot;color: rgb(102, 113, 127); font-size: 14px; text-align: justify;&quot;&gt;Latvijas Betona savienības biedru sastāvam ir
pievienojies būvniecības uzņēmums SIA SAFE GROUP, kas kopš 2009. gada
specializējas betonēšanas darbos dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kā
arī dažādu infrastruktūras objektu izbūvē.&lt;/b&gt;&lt;div&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify;&quot;&gt;Uzņēmums savā darbībā integrē mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus betonā,
veicinot drošu, efektīvu un inovatīvu pieeju būvniecības procesu īstenošanā.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viens no uzņēmuma būtiskākajiem darbības virzieniem ir darbs lielos
būvniecības objektos apakšuzņēmēja statusā, nodrošinot augstu tehnisko
precizitāti un darbu izpildes kvalitāti. Vienlaikus SAFE GROUP mērķtiecīgi
strādā pie tā, lai iegūtu pietiekošu kompetenci arī ģenerālbūvniecībā,
pakāpeniski paplašinot iesaisti projektos kā ģenerāluzņēmējs un plānojot nodrošināt
pilna cikla projektu vadību – no izpētes un projektēšanas līdz būvdarbu
pabeigšanai un garantijas uzturēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kopš 2016. gada SAFE GROUP regulāri piedalās arī Latvijas aizsardzības
infrastruktūras projektu realizācijā, veicot būvdarbus objektos ar
paaugstinātām drošības, kvalitātes un tehniskajām prasībām. Uzkrātā pieredze
apliecina uzņēmuma spēju profesionāli darboties sarežģītos un stratēģiski
nozīmīgos projektos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Uzņēmuma pievienošanās Latvijas Betona savienībai stiprina nozares
profesionālo kopienu un veicina pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņu
betona būvniecības jomā.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Jauns pētījums par daļiņu virsmas laukumu paver iespējas precīzākai betona sastāva optimizācijai</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5225941/jauns-petijums-par-dalinu-virsmas-laukumu-paver-iespejas-precizakai-betona-</link>
                <pubDate>Mon, 16 Mar 2026 14:53:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p data-start=&quot;79&quot; data-end=&quot;429&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/cement_particles_1920x1080.jpg&quot; alt=&quot;cement_particles_1920x1080.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p data-start=&quot;79&quot; data-end=&quot;429&quot;&gt;&lt;b&gt;Starptautiskajā zinātniskajā žurnālā &lt;i data-start=&quot;116&quot; data-end=&quot;125&quot;&gt;Metrika&lt;/i&gt; publicēts nozīmīgs pētījums par daļiņu īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanu, kura līdzautors ir Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. ing., asociētais profesors Rolands Cepurītis. Pētījums tapis sadarbībā ar ievērojamo vācu matemātiķi emeritēto profesoru Dītrihu Stojanu (Dietrich Stoyan).&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;431&quot; data-end=&quot;857&quot;&gt;Publikācijā autori piedāvā matemātiski pamatotu pieeju daudzu sīku daļiņu, piemēram, cementa un pildvielu smalknes, īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanai, izmantojot informāciju par daļiņu izmēriem. Līdz šim inženierzinātņu literatūrā plaši izmantotie risinājumi bieži balstījās uz vienkāršotiem pieņēmumiem par sakarībām starp daļiņu izmēru, tilpumu un virsmas laukumu, kas ne vienmēr bija pietiekami matemātiski pamatoti.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;859&quot; data-end=&quot;1182&quot;&gt;Pētījumā izmantotas iezīmētu punktu procesu statistiskās metodes, kur daļiņu izmēri tiek analizēti kā statistiska sistēma, savukārt tilpums un virsmas laukums tiek aplūkoti kā šo sistēmu raksturojošas “iezīmes”. Piedāvātās pieejas precizitāte pārbaudīta praktiskā gadījuma izpētē, analizējot 35 769 škembu smalknes daļiņas.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;1184&quot; data-end=&quot;1627&quot;&gt;Šī pētījuma rezultāti ir īpaši nozīmīgi betona tehnoloģijā. Smalko daļiņu īpatnējais virsmas laukums tieši ietekmē cementa pastas (matricas) daudzumu un tās īpašības, tādējādi ietekmējot arī betona veiktspēju. Jaunā pieeja paver iespējas precīzāk optimizēt betona sastāvu, veicinot zema vides nospieduma (“zaļā”) betona attīstību, kā arī uzlabojot augstas veiktspējas betonu (UHPC) un efektīvāku drupināto un pārstrādāto pildvielu izmantošanu.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;1629&quot; data-end=&quot;1733&quot; data-is-last-node=&quot;&quot; data-is-only-node=&quot;&quot;&gt;Ar publikāciju iespējams iepazīties &lt;a href=&quot;https://link.springer.com/article/10.1007/s00184-026-01021-w&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;br&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienībai pievienojies jauns biedrs – REBARMAT®</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5219099/latvijas-betona-savienibai-pievienojies-jauns-biedrs-rebarmat</link>
                <pubDate>Wed, 04 Mar 2026 14:53:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Jaunie_biedri_Rebarmat.jpg&quot; alt=&quot;Jaunie_biedri_Rebarmat.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;
&lt;/p&gt;&lt;p data-start=&quot;70&quot; data-end=&quot;278&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;Latvijas Betona savienība&lt;/span&gt;&lt;/span&gt; informē, ka biedru pulkam pievienojies jauns uzņēmums – &lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;REBARMAT&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;, Latvijā ražots GFRP (stikla šķiedras kompozītarmējuma) risinājumu ražotājs.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;280&quot; data-end=&quot;587&quot;&gt;REBARMAT® specializējas nekorodējoša kompozītarmējuma risinājumu izstrādē un ražošanā betona konstrukcijām. Uzņēmuma piedāvātie produkti ir paredzēti konstrukciju ilgmūžības palielināšanai un ekspluatācijas drošības uzlabošanai, īpaši vidēs, kur tradicionālais tērauda armējums ir pakļauts korozijas riskam.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;589&quot; data-end=&quot;795&quot;&gt;Uzņēmuma ražošana tiek nodrošināta atbilstoši Eiropas tehniskajām novērtēšanas vadlīnijām, veicinot inovatīvu kompozītmateriālu izmantošanu būvniecībā un stiprinot Latvijas kompetenci starptautiskajā tirgū.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;797&quot; data-end=&quot;1063&quot; data-is-last-node=&quot;&quot; data-is-only-node=&quot;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;Latvijas Betona savienība&lt;/span&gt;&lt;/span&gt; atzinīgi vērtē jaunā biedra pievienošanos un uzskata, ka REBARMAT® kompetence kompozītarmējuma jomā papildinās biedrības profesionālo pieredzi, sekmējot nozares attīstību un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu betona konstrukcijās.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Nozares eksperti: Latvijai nepieciešama vienota pieeja betona CO₂ nospieduma samazināšanai</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5176046/nozares-eksperti-latvijai-nepieciesama-vienota-pieeja-betona-co-nospieduma-</link>
                <pubDate>Fri, 28 Nov 2025 12:49:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Latvijas_Betona_savienibas_33__zinatniski_tehniska_konference-2.jpg&quot; alt=&quot;Latvijas_Betona_savienibas_33__zinatniski_tehniska_konference-2.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas Betona savienības izstrādātās betona CO₂
nospieduma klasifikācijas vadlīnijas ir nozīmīgs atspēriena punkts vienotas
sistēmas izveidei, kas ļaus aktīvāk ieviest videi draudzīgākus betona
risinājumus, tostarp arī valsts publiskajos iepirkumos. Par to vienisprātis
bija nozares pārstāvji 27. novembrī Rīgā notikušajā savienības rīkotajā konferencē
“Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”, kas pulcēja vairāk nekā
200 profesionāļu. Nozares eksperti konferencē uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumu
rīcībā jau ir nepieciešamās tehnoloģijas šādu materiālu ražošanai, taču līdz
šim to plašāku ieviešanu kavējis vienotas sistēmas trūkums. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī gada konferences centrālais temats bija ilgtspējīga būvniecība un
risinājumi, kas palīdz samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu,
ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļā kursa prasības.
Pasākumā vienuviet satikās vadošie Latvijas un ārvalstu eksperti, lai dalītos
ar jaunākajiem risinājumiem, inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības
jomā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Atklājot konferenci, &lt;b&gt;klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
uzsvēra&lt;/b&gt;: “Ņemot vērā būvniecības sektora attīstību un Latvijas
tautsaimniecības nepieciešamību pēc infrastruktūras attīstības projektiem, CO2 emisiju apjoms
būvniecības nozarē ir ievērojams. Betons ar samazinātu vides nospiedumu, ir
nozīmīgs solis emisiju mazināšanā ar būtisku ilgtermiņa nozīmi. Atkarības
mazināšana no importa resursiem, kas tiek transportēti daudzu tūkstošu
kilometru attālumā un zinātniski pamatotu ilgtspējīgu risinājumu izmantošana ir
vieds risinājums efektivitātes paaugstināšanai.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Eiropā jau notiekošie procesi skaidri rāda, ka tuvākajos gados cementa un
betona jomā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Materiāli kļūs videi draudzīgāki,
mainīsies to īpašības, un tas ietekmēs gan projektēšanu, gan ražošanu un
būvniecību. Mūsu uzdevums ir laikus sagatavoties šīm izmaiņām, jo tas tieši
nosaka nozares konkurētspēju. Šis dialogs pierāda, cik svarīgi ir rīkoties
saskaņoti, lai pārmaiņas stiprinātu nozari, nevis radītu papildu barjeras,” &lt;b&gt;norādīja
Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr.ing, asoc. prof. Rolands
Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Daloties pieredzē par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu dažādos tirgos, &lt;b&gt;“MB
Betons” tehniskais direktors Artūrs Lukašenoks skaidroja&lt;/b&gt;: “Skandināvijā CO2 prasības ēkām
ir ļoti skaidri noteiktas, un sertifikācijas sistēmas spēcīgi motivē izvēlēties
risinājumus ar mazāku emisiju apjomu. Latvijā šādas prasības pagaidām ir
izņēmums, tāpēc pirmais solis ir sākt precīzi mērīt emisijas. To var paveikt ar
salīdzinoši nelielām izmaksām, un tas jau pats par sevi palīdzētu samazināt
izmešus. Papildu stimulu rada arī Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma. Nozare
tam ir gatava, un, lai izmantotu pieredzi, ko mūsu eksporta uzņēmumi ieguvuši
citos tirgos, mums nepieciešama cieša sadarbība starp visiem būvniecības
procesa dalībniekiem Latvijā.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Esam gandarīti redzēt, ka konference pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu
un sasniedz arvien plašāku iesaistīto pušu loku. Tas pierāda, ka betona
ilgtspējība skar ne tikai tā ražotājus, bet būtiska visai vērtības ķēdei – no
izejmateriālu piegādātāja un pasūtītāja līdz arhitektam, projektētājam,
būvniekam un attīstītājam. Paplašinās arī konferences loma un nozīmība reģionā,
arvien vairāk runātāju vidū redzam starptautiskus ekspertus ne tikai no
Baltijas valstīm, bet arī Ziemeļeiropas. Būtisks aspekts betona ietekmes uz
vidi mazināšanai ir cementa ražošanas īstenotās iniciatīvas, līdz ar to nozares
uzmanība pašlaik pievērsta arī oglekļa uztveršanas projektiem reģionā, kā arī
jaunu cementa veidu izstrādei, izmantojot vairāk alternatīvo izejmateriālu,” &lt;b&gt;stāstīja
SCHWENK Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas Betona savienība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un
uzņēmumu “Stachema Polska Sp z o.o.” ik gadu organizē Betona olimpiādi, kuras
uzvarētāji tiek paziņoti konferences laikā. Šogad sacensību nolikumā tika ieviestas
būtiskas izmaiņas. Kategorijā “Betons” dalībniekiem bija jāpanāk pēc iespējas
precīzāka atbilstība mērķa stiprībai 85 MPa, savukārt pirmo reizi izveidota arī
jauna kategorija “Vieglbetons”, kurā uzvaru nosaka augstākais spiedes stiprības
rezultāts, saglabājot blīvumu līdz 2000 kg/m³.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kategorijā “Betons” par uzvarētāju kļuva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”,
kura izgatavotā parauga vidējā spiedes stiprība bija 84,94 MPa, sasniedzot
tikai 0,87 MPa standartnovirzi no mērķa stiprības 85 MPa. Otrajā vietā
ierindojās SIA “Koro Būve” ar vidējo stiprību 86,67 MPa un standartnovirzi 1,67
MPa, savukārt trešo vietu ieguva Liepājas Dzelzsbetons MB, kura rezultāts bija
89,16 MPa ar 4,16 MPa stadartnovirzi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kategorijā “Vieglbetons” pārliecinošu uzvaru izcīnīja Rīgas Tehniskās
universitātes komanda “Studenti uz 100”, sasniedzot vidējo spiedes stiprību
146,7 MPa pie blīvuma 1985 kg/m³. Otrajā vietā ierindojās “Transportbetons MB
Ādaži” ar 91,4 MPa vidējo stiprību un blīvumu 1991 kg/m³, savukārt trešo vietu
ieguva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”, kuru paraugs sasniedza 85,4 MPa pie
blīvuma 1989 kg/m³.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Katrā kategorijā pirmo trīs vietu ieguvējus uzņēmums “Stachema Polska Sp. z
o.o.” apbalvoja ar naudas balvām. Pirmo vietu ieguvēji saņēma 1000 eiro, otrās
vietas ieguvēji 800 eiro, bet trešās vietas ieguvēji 600 eiro.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Konferenci atbalsta:&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Lieldraugi:&lt;/b&gt; “Schwenk Latvija”, “Safe Group”, “MB Betons”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Partneri:&lt;/b&gt; “Koro
     būve”, “Mapei”, “Remei Baltica OÜ”, “Primekss”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Atbalstītāji:&lt;/b&gt; “Chryso”, “Rigensi”, “Semtu”&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienā</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5172068/buvniecibas-nozare-klust-ilgtspejigaka-kad-nozare-un-valsts-iet-viena-virzi</link>
                <pubDate>Thu, 20 Nov 2025 08:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;&lt;i&gt;&lt;span class=&quot;moze-small&quot;&gt;Dr.ing, asoc. prof.
Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais
profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) un uzņēmuma
“Primekss” tehnoloģiju direktors&lt;/span&gt;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;i&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Rolands_Cepuritis-3.jpg&quot; alt=&quot;Rolands_Cepuritis-3.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b style=&quot;&quot;&gt;Latvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas
būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā
ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs
to skaidro pa savam. Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz
transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā
pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota
atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas
ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tikmēr mūsu
kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu
pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā.
Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā
pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir
daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂
nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu
un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties.
Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur
tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese
par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas
ļautu tos ieviest.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kad pārmaiņas nenāk no “augšas”&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt,
gaidīt, kad valsts sakārtos ilgtspējas regulējumu būvniecībā, nozīmētu vēl ilgi
stāvēt uz vietas. Nozarei pašai ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas. Mēs esam
tādā posmā, kad Latvijas būvniecība vairs nevar atļauties stagnēt – pārmaiņas
nenotiks, ja tās neuzsāksim paši. Tieši tāpēc Latvijas Betona savienība
izstrādāja Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijas – dokumentu, kas
ievieš skaidru un pārbaudāmu sistēmu, kā novērtēt betona ietekmi uz vidi. Tas
ir pirmais šāda veida ietvars Baltijā, kas ļauj objektīvi un pārskatāmi
salīdzināt betona CO₂ nospiedumu.&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Izstrādājot
dokumentu, kā vienu no mērķiem izvirzījām palīdzēt ražotājiem koncentrēties uz
ilgtspējīgu produktu attīstību un vienlaikus dot arī valsts sektoram konkrētu
instrumentu, kas ļauj publiskajos projektos izvēlēties risinājumus ar mazāku
klimata nospiedumu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sagatavotajā
ziņojumā mēs aprēķinājām, cik daudz CO₂ emisiju rodas, ražojot 20 visbiežāk
izmantotos transportbetona veidus Latvijā. Šie dati ļāva noteikt nozares vidējo
emisiju līmeni un izveidot vienotu metodoloģiju, kas aptver visus galvenos
ražošanas posmus – no izejvielu ieguves un cementa ražošanas līdz betona
ražošanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Aprēķini
veikti pēc vides produktu deklarāciju (EPD) principiem, kas nodrošina datu
salīdzināmību un ticamību. Rezultātā ir skaidri noteikts references līmenis,
pret kuru iespējams objektīvi salīdzināt dažādu betona sastāvu ietekmi uz vidi.
&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ieviestā
sistēma dod iespēju vietējiem ražotājiem strādāt pēc tiem pašiem principiem,
kas jau darbojas Eiropas tirgos. Ar šo sistēmu mēs beidzot paceļam latiņu paši
sev – gan kvalitātē, gan atbildībā. Tas nozīmē, ka uzlabosies veselīga
konkurence vietējo ražotāju vidū, paplašināsies eksporta iespējas un stiprināsies
Latvijas būvniecības nozares reputācija kā partnerim, kas strādā atbilstoši Eiropas
līmeņa standartiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ceļā uz sistemātisku pielietojumu valsts projektos&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts ir viens no lielākajiem betona patērētājiem Latvijā. Ceļi, tilti,
ēkas – tie ir milzīgi apjomi, kur katrs solis zaļākā virzienā nozīmē reālu
emisiju samazinājumu. Tieši tāpēc šis ir būtisks pagrieziena punkts, lai
palīdzētu Latvijai virzīties uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem būvniecības jomā ne
tikai runās, bet arī praksē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jau labu laiku Latvijas galvenais uzsvars ir bijis ēku energoefektivitātes
prasību celšana. Taču otra lielākā ar būvniecības emisijām saistītā sfēra –
būvmateriāli – pagaidām ir palikusi bez būtiskiem uzlabojumiem valstiskā
līmenī. Tieši šeit līdz šim trūka instrumenta, kas ļautu novērtēt, kurš
risinājums patiešām ir videi draudzīgāks un kā to izmērīt vienotos kritērijos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ar Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijām mēs beidzot iedodam
vajadzīgo rīku, kas ļauj pasūtītājiem un projektētājiem objektīvi salīdzināt
piedāvājumus un pieņemt videi draudzīgākus lēmumus, balstoties uz pārbaudāmiem
datiem. Un cerams, ka beidzot būsim iekustinājuši pārmaiņu mehānismu pareizajā
virzienā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai gan vadlīniju izmantošana sākotnēji būs brīvprātīga, manā skatījumā, loģiski
un stratēģiski nozīmīgi būtu noteikt to kā obligātu prasību publiskajos
iepirkumos. Valsts kā lielākais būvniecības pasūtītājs un klimata mērķu
īstenotājs var ieviest šo instrumentu kā pastāvīgu praksi, tādējādi palielinot
vietējo ražotāju motivāciju attīstīt ilgtspējīgākus produktus. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šāds risinājums ne tikai stiprinātu sadarbību starp nozari un valsti un būtiski
samazinātu Latvijā lietotā betona vides nospiedumu, bet arī radītu reālu ekonomisko atdevi. Proti, katrs zaļāks infrastruktūras projekts nozīmē lielāku
vietējo pievienoto vērtību. Citiem vārdiem – vairāk darba, ienākumu un nodokļu
paliek Latvijā, nevis aizplūst ārvalstu piegādātājiem vai starpniekiem. Ja priekšroka tiek dota vietējiem
materiāliem, ražotājiem, speciālistiem un tehnoloģijām, ieguvums ir taustāms –
tiek radītas darba vietas, attīstās rūpniecība un pieaug nodokļu ieņēmumi. Galu
galā tas nozīmē arī valsts kapitāla pieaugumu un stiprāku ekonomiku, kas
balstīta uz gudru būvniecību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Inovācijas rodas no spiediena&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Daudzi jautā, vai nozarei vispār ir pietiekami tehnoloģiju, lai šīs
vadlīnijas īstenotu praksē un pievērstos ilgtspējīgākai būvniecībai. Protams!
Latvijā šobrīd nav ne tehnoloģisku, ne ekonomisku šķēršļu, lai īsā laikā
samazinātu betona klimata nospiedumu pat līdz 30 %. Mūsu ražotāji jau tagad
eksportē produktus, kas atbilst daudz stingrākām prasībām, nekā šobrīd tiek
piemērotas Latvijā. Problēma līdz šim nebija tehnoloģijās, bet motivācijā –
vietējā tirgū vienkārši nebija skaidras klasifikācijas sistēmas un līdz ar to
arī pieprasījuma pēc videi draudzīgākiem risinājumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kad šī
klasifikācija kļūs par ierastu praksi, pasūtītāji sāks pieprasīt betonu ar
zemāku CO₂ nospiedumu, un tas savukārt liks ražotājiem vēl aktīvāk attīstīt
jaunus materiālus un tehnoloģijas. Inovācijas rodas no skaidra pieprasījuma un
atbildīgas rīcības. Un tieši šāds pieprasījums veido nozares izaugsmi – soli pa
solim virzot to uz augstākiem standartiem un ilgtspējīgāku praksi.&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>