<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Betonasavieniba - Jaunumi</title>
        <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/</link>
        <description>Betonasavieniba - Jaunumi</description>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienība aicina studentus piedalīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā “Studentu balva 2026”</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5242902/latvijas-betona-savieniba-aicina-studentus-piedalities-zinatniski-petniecis</link>
                <pubDate>Wed, 22 Apr 2026 15:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Latvijas_Betona_savienibas_Studentu_balva_2026.jpg&quot; alt=&quot;Latvijas_Betona_savienibas_Studentu_balva_2026.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas
Betona savienība (LBS) izsludina pieteikšanos zinātniski pētniecisko darbu
konkursam “Studentu balva 2026”, aicinot jaunos speciālistus ar saviem darbiem
risināt aktuālus izaicinājumus betona nozarē un sekmēt tās attīstību. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Konkursā aicināti piedalīties
Latvijas augstskolu studenti, kā arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri studē
ārvalstīs. Iesniegtajiem darbiem jābūt par aktuālām tēmām betona un
dzelzsbetona konstrukciju jomā, jāatbilst vismaz bakalaura līmenim un jābalstās
kvantitatīvās analīzes metodēs. Darbus iespējams iesniegt latviešu vai angļu
valodā. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Šogad konkurss notiks jau trešo
reizi kopš tā iedibināšanas 2024. gadā, un mēs redzam pakāpenisku intereses
pieaugumu – arī pērn dalībnieku skaits turpināja augt. Tas apliecina, ka jaunie
speciālisti arvien aktīvāk pievēršas betona nozares izaicinājumiem un iespējām.
Vienlaikus šis konkurss ir ne tikai akadēmisks novērtējums, bet arī reāla
platforma, kur studenti var pieteikt sevi darba tirgū, kļūt pamanāmi nozares
profesionāļu vidū un uzsākt karjeru labi apmaksātās un perspektīvās darba
vietās. Nozarei ir nepieciešami jauni, zinoši speciālisti, un šādi pētījumi
bieži vien kļūst par pirmo soli veiksmīgai profesionālajai izaugsmei,” &lt;b&gt;uzsver
LBS valdes priekšsēdētājs Dr.sc.ing., asoc. prof. Rolands Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Labākie darbi tiks apbalvoti ar
naudas balvām no īpaši izveidota 3000 eiro prēmiju fonda (pirms nodokļu
nomaksas). Ņemot vērā darbu kvalitāti, žūrijai ir tiesības piešķirt arī
veicināšanas balvas vai sadalīt prēmiju fondu starp vairākiem laureātiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Darbi jāiesniedz elektroniski no
1. maija līdz 30. jūnijam, nosūtot uz e-pastu: &lt;a href=&quot;mailto:info@betonasavieniba.lv&quot;&gt;info@betonasavieniba.lv&lt;/a&gt;.
Iesniegtajiem darbiem jābūt oriģināliem un ne vecākiem par vienu gadu. Konkursa
darbi tiks izvērtēti un uzvarētāji noteikti līdz 20. augustam, savukārt
rezultāti tiks paziņoti apbalvošanas pasākumā, kas norisināsies laika posmā no 1.
septembra līdz 20. septembrim. Par apbalvošanas pasākumu dalībnieki tiks
informēti vismaz divas nedēļas iepriekš.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;a class=&quot;moze-button-large&quot; href=&quot;/m/page/12412601/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;&lt;b&gt;šeit&lt;/b&gt;&lt;/a&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienībai pievienojas jauns biedrs – SIA SAFE GROUP</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5226198/latvijas-betona-savienibai-pievienojas-jauns-biedrs-sia-safe-group</link>
                <pubDate>Thu, 19 Mar 2026 06:45:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;&lt;b style=&quot;color: rgb(102, 113, 127); font-size: 14px; text-align: justify;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Jaunie_biedri_-_Safe_Group.jpg&quot; alt=&quot;Jaunie_biedri_-_Safe_Group.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/div&gt;&lt;b style=&quot;color: rgb(102, 113, 127); font-size: 14px; text-align: justify;&quot;&gt;Latvijas Betona savienības biedru sastāvam ir
pievienojies būvniecības uzņēmums SIA SAFE GROUP, kas kopš 2009. gada
specializējas betonēšanas darbos dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kā
arī dažādu infrastruktūras objektu izbūvē.&lt;/b&gt;&lt;div&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify;&quot;&gt;Uzņēmums savā darbībā integrē mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus betonā,
veicinot drošu, efektīvu un inovatīvu pieeju būvniecības procesu īstenošanā.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viens no uzņēmuma būtiskākajiem darbības virzieniem ir darbs lielos
būvniecības objektos apakšuzņēmēja statusā, nodrošinot augstu tehnisko
precizitāti un darbu izpildes kvalitāti. Vienlaikus SAFE GROUP mērķtiecīgi
strādā pie tā, lai iegūtu pietiekošu kompetenci arī ģenerālbūvniecībā,
pakāpeniski paplašinot iesaisti projektos kā ģenerāluzņēmējs un plānojot nodrošināt
pilna cikla projektu vadību – no izpētes un projektēšanas līdz būvdarbu
pabeigšanai un garantijas uzturēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kopš 2016. gada SAFE GROUP regulāri piedalās arī Latvijas aizsardzības
infrastruktūras projektu realizācijā, veicot būvdarbus objektos ar
paaugstinātām drošības, kvalitātes un tehniskajām prasībām. Uzkrātā pieredze
apliecina uzņēmuma spēju profesionāli darboties sarežģītos un stratēģiski
nozīmīgos projektos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Uzņēmuma pievienošanās Latvijas Betona savienībai stiprina nozares
profesionālo kopienu un veicina pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņu
betona būvniecības jomā.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Jauns pētījums par daļiņu virsmas laukumu paver iespējas precīzākai betona sastāva optimizācijai</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5225941/jauns-petijums-par-dalinu-virsmas-laukumu-paver-iespejas-precizakai-betona-</link>
                <pubDate>Mon, 16 Mar 2026 14:53:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p data-start=&quot;79&quot; data-end=&quot;429&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/cement_particles_1920x1080.jpg&quot; alt=&quot;cement_particles_1920x1080.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p data-start=&quot;79&quot; data-end=&quot;429&quot;&gt;&lt;b&gt;Starptautiskajā zinātniskajā žurnālā &lt;i data-start=&quot;116&quot; data-end=&quot;125&quot;&gt;Metrika&lt;/i&gt; publicēts nozīmīgs pētījums par daļiņu īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanu, kura līdzautors ir Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. ing., asociētais profesors Rolands Cepurītis. Pētījums tapis sadarbībā ar ievērojamo vācu matemātiķi emeritēto profesoru Dītrihu Stojanu (Dietrich Stoyan).&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;431&quot; data-end=&quot;857&quot;&gt;Publikācijā autori piedāvā matemātiski pamatotu pieeju daudzu sīku daļiņu, piemēram, cementa un pildvielu smalknes, īpatnējās virsmas laukuma novērtēšanai, izmantojot informāciju par daļiņu izmēriem. Līdz šim inženierzinātņu literatūrā plaši izmantotie risinājumi bieži balstījās uz vienkāršotiem pieņēmumiem par sakarībām starp daļiņu izmēru, tilpumu un virsmas laukumu, kas ne vienmēr bija pietiekami matemātiski pamatoti.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;859&quot; data-end=&quot;1182&quot;&gt;Pētījumā izmantotas iezīmētu punktu procesu statistiskās metodes, kur daļiņu izmēri tiek analizēti kā statistiska sistēma, savukārt tilpums un virsmas laukums tiek aplūkoti kā šo sistēmu raksturojošas “iezīmes”. Piedāvātās pieejas precizitāte pārbaudīta praktiskā gadījuma izpētē, analizējot 35 769 škembu smalknes daļiņas.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;1184&quot; data-end=&quot;1627&quot;&gt;Šī pētījuma rezultāti ir īpaši nozīmīgi betona tehnoloģijā. Smalko daļiņu īpatnējais virsmas laukums tieši ietekmē cementa pastas (matricas) daudzumu un tās īpašības, tādējādi ietekmējot arī betona veiktspēju. Jaunā pieeja paver iespējas precīzāk optimizēt betona sastāvu, veicinot zema vides nospieduma (“zaļā”) betona attīstību, kā arī uzlabojot augstas veiktspējas betonu (UHPC) un efektīvāku drupināto un pārstrādāto pildvielu izmantošanu.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;1629&quot; data-end=&quot;1733&quot; data-is-last-node=&quot;&quot; data-is-only-node=&quot;&quot;&gt;Ar publikāciju iespējams iepazīties &lt;a href=&quot;https://link.springer.com/article/10.1007/s00184-026-01021-w&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;br&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienībai pievienojies jauns biedrs – REBARMAT®</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5219099/latvijas-betona-savienibai-pievienojies-jauns-biedrs-rebarmat</link>
                <pubDate>Wed, 04 Mar 2026 14:53:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Jaunie_biedri_Rebarmat.jpg&quot; alt=&quot;Jaunie_biedri_Rebarmat.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;
&lt;/p&gt;&lt;p data-start=&quot;70&quot; data-end=&quot;278&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;Latvijas Betona savienība&lt;/span&gt;&lt;/span&gt; informē, ka biedru pulkam pievienojies jauns uzņēmums – &lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;REBARMAT&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;, Latvijā ražots GFRP (stikla šķiedras kompozītarmējuma) risinājumu ražotājs.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;280&quot; data-end=&quot;587&quot;&gt;REBARMAT® specializējas nekorodējoša kompozītarmējuma risinājumu izstrādē un ražošanā betona konstrukcijām. Uzņēmuma piedāvātie produkti ir paredzēti konstrukciju ilgmūžības palielināšanai un ekspluatācijas drošības uzlabošanai, īpaši vidēs, kur tradicionālais tērauda armējums ir pakļauts korozijas riskam.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;589&quot; data-end=&quot;795&quot;&gt;Uzņēmuma ražošana tiek nodrošināta atbilstoši Eiropas tehniskajām novērtēšanas vadlīnijām, veicinot inovatīvu kompozītmateriālu izmantošanu būvniecībā un stiprinot Latvijas kompetenci starptautiskajā tirgū.&lt;/p&gt;
&lt;p data-start=&quot;797&quot; data-end=&quot;1063&quot; data-is-last-node=&quot;&quot; data-is-only-node=&quot;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;hover:entity-accent entity-underline inline cursor-pointer align-baseline&quot;&gt;&lt;span class=&quot;whitespace-normal&quot;&gt;Latvijas Betona savienība&lt;/span&gt;&lt;/span&gt; atzinīgi vērtē jaunā biedra pievienošanos un uzskata, ka REBARMAT® kompetence kompozītarmējuma jomā papildinās biedrības profesionālo pieredzi, sekmējot nozares attīstību un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu betona konstrukcijās.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Nozares eksperti: Latvijai nepieciešama vienota pieeja betona CO₂ nospieduma samazināšanai</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5176046/nozares-eksperti-latvijai-nepieciesama-vienota-pieeja-betona-co-nospieduma-</link>
                <pubDate>Fri, 28 Nov 2025 12:49:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Latvijas_Betona_savienibas_33__zinatniski_tehniska_konference-2.jpg&quot; alt=&quot;Latvijas_Betona_savienibas_33__zinatniski_tehniska_konference-2.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas Betona savienības izstrādātās betona CO₂
nospieduma klasifikācijas vadlīnijas ir nozīmīgs atspēriena punkts vienotas
sistēmas izveidei, kas ļaus aktīvāk ieviest videi draudzīgākus betona
risinājumus, tostarp arī valsts publiskajos iepirkumos. Par to vienisprātis
bija nozares pārstāvji 27. novembrī Rīgā notikušajā savienības rīkotajā konferencē
“Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”, kas pulcēja vairāk nekā
200 profesionāļu. Nozares eksperti konferencē uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumu
rīcībā jau ir nepieciešamās tehnoloģijas šādu materiālu ražošanai, taču līdz
šim to plašāku ieviešanu kavējis vienotas sistēmas trūkums. &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī gada konferences centrālais temats bija ilgtspējīga būvniecība un
risinājumi, kas palīdz samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu,
ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļā kursa prasības.
Pasākumā vienuviet satikās vadošie Latvijas un ārvalstu eksperti, lai dalītos
ar jaunākajiem risinājumiem, inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības
jomā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Atklājot konferenci, &lt;b&gt;klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
uzsvēra&lt;/b&gt;: “Ņemot vērā būvniecības sektora attīstību un Latvijas
tautsaimniecības nepieciešamību pēc infrastruktūras attīstības projektiem, CO2 emisiju apjoms
būvniecības nozarē ir ievērojams. Betons ar samazinātu vides nospiedumu, ir
nozīmīgs solis emisiju mazināšanā ar būtisku ilgtermiņa nozīmi. Atkarības
mazināšana no importa resursiem, kas tiek transportēti daudzu tūkstošu
kilometru attālumā un zinātniski pamatotu ilgtspējīgu risinājumu izmantošana ir
vieds risinājums efektivitātes paaugstināšanai.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Eiropā jau notiekošie procesi skaidri rāda, ka tuvākajos gados cementa un
betona jomā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Materiāli kļūs videi draudzīgāki,
mainīsies to īpašības, un tas ietekmēs gan projektēšanu, gan ražošanu un
būvniecību. Mūsu uzdevums ir laikus sagatavoties šīm izmaiņām, jo tas tieši
nosaka nozares konkurētspēju. Šis dialogs pierāda, cik svarīgi ir rīkoties
saskaņoti, lai pārmaiņas stiprinātu nozari, nevis radītu papildu barjeras,” &lt;b&gt;norādīja
Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr.ing, asoc. prof. Rolands
Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Daloties pieredzē par videi draudzīgu risinājumu ieviešanu dažādos tirgos, &lt;b&gt;“MB
Betons” tehniskais direktors Artūrs Lukašenoks skaidroja&lt;/b&gt;: “Skandināvijā CO2 prasības ēkām
ir ļoti skaidri noteiktas, un sertifikācijas sistēmas spēcīgi motivē izvēlēties
risinājumus ar mazāku emisiju apjomu. Latvijā šādas prasības pagaidām ir
izņēmums, tāpēc pirmais solis ir sākt precīzi mērīt emisijas. To var paveikt ar
salīdzinoši nelielām izmaksām, un tas jau pats par sevi palīdzētu samazināt
izmešus. Papildu stimulu rada arī Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma. Nozare
tam ir gatava, un, lai izmantotu pieredzi, ko mūsu eksporta uzņēmumi ieguvuši
citos tirgos, mums nepieciešama cieša sadarbība starp visiem būvniecības
procesa dalībniekiem Latvijā.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Esam gandarīti redzēt, ka konference pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu
un sasniedz arvien plašāku iesaistīto pušu loku. Tas pierāda, ka betona
ilgtspējība skar ne tikai tā ražotājus, bet būtiska visai vērtības ķēdei – no
izejmateriālu piegādātāja un pasūtītāja līdz arhitektam, projektētājam,
būvniekam un attīstītājam. Paplašinās arī konferences loma un nozīmība reģionā,
arvien vairāk runātāju vidū redzam starptautiskus ekspertus ne tikai no
Baltijas valstīm, bet arī Ziemeļeiropas. Būtisks aspekts betona ietekmes uz
vidi mazināšanai ir cementa ražošanas īstenotās iniciatīvas, līdz ar to nozares
uzmanība pašlaik pievērsta arī oglekļa uztveršanas projektiem reģionā, kā arī
jaunu cementa veidu izstrādei, izmantojot vairāk alternatīvo izejmateriālu,” &lt;b&gt;stāstīja
SCHWENK Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas Betona savienība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un
uzņēmumu “Stachema Polska Sp z o.o.” ik gadu organizē Betona olimpiādi, kuras
uzvarētāji tiek paziņoti konferences laikā. Šogad sacensību nolikumā tika ieviestas
būtiskas izmaiņas. Kategorijā “Betons” dalībniekiem bija jāpanāk pēc iespējas
precīzāka atbilstība mērķa stiprībai 85 MPa, savukārt pirmo reizi izveidota arī
jauna kategorija “Vieglbetons”, kurā uzvaru nosaka augstākais spiedes stiprības
rezultāts, saglabājot blīvumu līdz 2000 kg/m³.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kategorijā “Betons” par uzvarētāju kļuva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”,
kura izgatavotā parauga vidējā spiedes stiprība bija 84,94 MPa, sasniedzot
tikai 0,87 MPa standartnovirzi no mērķa stiprības 85 MPa. Otrajā vietā
ierindojās SIA “Koro Būve” ar vidējo stiprību 86,67 MPa un standartnovirzi 1,67
MPa, savukārt trešo vietu ieguva Liepājas Dzelzsbetons MB, kura rezultāts bija
89,16 MPa ar 4,16 MPa stadartnovirzi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kategorijā “Vieglbetons” pārliecinošu uzvaru izcīnīja Rīgas Tehniskās
universitātes komanda “Studenti uz 100”, sasniedzot vidējo spiedes stiprību
146,7 MPa pie blīvuma 1985 kg/m³. Otrajā vietā ierindojās “Transportbetons MB
Ādaži” ar 91,4 MPa vidējo stiprību un blīvumu 1991 kg/m³, savukārt trešo vietu
ieguva SIA “Daugavpils Dzelzsbetons MB”, kuru paraugs sasniedza 85,4 MPa pie
blīvuma 1989 kg/m³.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Katrā kategorijā pirmo trīs vietu ieguvējus uzņēmums “Stachema Polska Sp. z
o.o.” apbalvoja ar naudas balvām. Pirmo vietu ieguvēji saņēma 1000 eiro, otrās
vietas ieguvēji 800 eiro, bet trešās vietas ieguvēji 600 eiro.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Konferenci atbalsta:&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Lieldraugi:&lt;/b&gt; “Schwenk Latvija”, “Safe Group”, “MB Betons”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Partneri:&lt;/b&gt; “Koro
     būve”, “Mapei”, “Remei Baltica OÜ”, “Primekss”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Atbalstītāji:&lt;/b&gt; “Chryso”, “Rigensi”, “Semtu”&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienā</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5172068/buvniecibas-nozare-klust-ilgtspejigaka-kad-nozare-un-valsts-iet-viena-virzi</link>
                <pubDate>Thu, 20 Nov 2025 08:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;&lt;i&gt;&lt;span class=&quot;moze-small&quot;&gt;Dr.ing, asoc. prof.
Rolands Cepurītis, Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs, asociētais
profesors Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) un uzņēmuma
“Primekss” tehnoloģiju direktors&lt;/span&gt;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;i&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Rolands_Cepuritis-3.jpg&quot; alt=&quot;Rolands_Cepuritis-3.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b style=&quot;&quot;&gt;Latvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas
būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā
ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs
to skaidro pa savam. Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz
transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā
pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota
atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas
ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tikmēr mūsu
kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu
pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā.
Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā
pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir
daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂
nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu
un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties.
Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur
tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese
par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas
ļautu tos ieviest.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kad pārmaiņas nenāk no “augšas”&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt,
gaidīt, kad valsts sakārtos ilgtspējas regulējumu būvniecībā, nozīmētu vēl ilgi
stāvēt uz vietas. Nozarei pašai ir jāuzņemas atbildība un jārīkojas. Mēs esam
tādā posmā, kad Latvijas būvniecība vairs nevar atļauties stagnēt – pārmaiņas
nenotiks, ja tās neuzsāksim paši. Tieši tāpēc Latvijas Betona savienība
izstrādāja Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijas – dokumentu, kas
ievieš skaidru un pārbaudāmu sistēmu, kā novērtēt betona ietekmi uz vidi. Tas
ir pirmais šāda veida ietvars Baltijā, kas ļauj objektīvi un pārskatāmi
salīdzināt betona CO₂ nospiedumu.&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Izstrādājot
dokumentu, kā vienu no mērķiem izvirzījām palīdzēt ražotājiem koncentrēties uz
ilgtspējīgu produktu attīstību un vienlaikus dot arī valsts sektoram konkrētu
instrumentu, kas ļauj publiskajos projektos izvēlēties risinājumus ar mazāku
klimata nospiedumu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sagatavotajā
ziņojumā mēs aprēķinājām, cik daudz CO₂ emisiju rodas, ražojot 20 visbiežāk
izmantotos transportbetona veidus Latvijā. Šie dati ļāva noteikt nozares vidējo
emisiju līmeni un izveidot vienotu metodoloģiju, kas aptver visus galvenos
ražošanas posmus – no izejvielu ieguves un cementa ražošanas līdz betona
ražošanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Aprēķini
veikti pēc vides produktu deklarāciju (EPD) principiem, kas nodrošina datu
salīdzināmību un ticamību. Rezultātā ir skaidri noteikts references līmenis,
pret kuru iespējams objektīvi salīdzināt dažādu betona sastāvu ietekmi uz vidi.
&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ieviestā
sistēma dod iespēju vietējiem ražotājiem strādāt pēc tiem pašiem principiem,
kas jau darbojas Eiropas tirgos. Ar šo sistēmu mēs beidzot paceļam latiņu paši
sev – gan kvalitātē, gan atbildībā. Tas nozīmē, ka uzlabosies veselīga
konkurence vietējo ražotāju vidū, paplašināsies eksporta iespējas un stiprināsies
Latvijas būvniecības nozares reputācija kā partnerim, kas strādā atbilstoši Eiropas
līmeņa standartiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ceļā uz sistemātisku pielietojumu valsts projektos&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts ir viens no lielākajiem betona patērētājiem Latvijā. Ceļi, tilti,
ēkas – tie ir milzīgi apjomi, kur katrs solis zaļākā virzienā nozīmē reālu
emisiju samazinājumu. Tieši tāpēc šis ir būtisks pagrieziena punkts, lai
palīdzētu Latvijai virzīties uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem būvniecības jomā ne
tikai runās, bet arī praksē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jau labu laiku Latvijas galvenais uzsvars ir bijis ēku energoefektivitātes
prasību celšana. Taču otra lielākā ar būvniecības emisijām saistītā sfēra –
būvmateriāli – pagaidām ir palikusi bez būtiskiem uzlabojumiem valstiskā
līmenī. Tieši šeit līdz šim trūka instrumenta, kas ļautu novērtēt, kurš
risinājums patiešām ir videi draudzīgāks un kā to izmērīt vienotos kritērijos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ar Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijām mēs beidzot iedodam
vajadzīgo rīku, kas ļauj pasūtītājiem un projektētājiem objektīvi salīdzināt
piedāvājumus un pieņemt videi draudzīgākus lēmumus, balstoties uz pārbaudāmiem
datiem. Un cerams, ka beidzot būsim iekustinājuši pārmaiņu mehānismu pareizajā
virzienā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai gan vadlīniju izmantošana sākotnēji būs brīvprātīga, manā skatījumā, loģiski
un stratēģiski nozīmīgi būtu noteikt to kā obligātu prasību publiskajos
iepirkumos. Valsts kā lielākais būvniecības pasūtītājs un klimata mērķu
īstenotājs var ieviest šo instrumentu kā pastāvīgu praksi, tādējādi palielinot
vietējo ražotāju motivāciju attīstīt ilgtspējīgākus produktus. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šāds risinājums ne tikai stiprinātu sadarbību starp nozari un valsti un būtiski
samazinātu Latvijā lietotā betona vides nospiedumu, bet arī radītu reālu ekonomisko atdevi. Proti, katrs zaļāks infrastruktūras projekts nozīmē lielāku
vietējo pievienoto vērtību. Citiem vārdiem – vairāk darba, ienākumu un nodokļu
paliek Latvijā, nevis aizplūst ārvalstu piegādātājiem vai starpniekiem. Ja priekšroka tiek dota vietējiem
materiāliem, ražotājiem, speciālistiem un tehnoloģijām, ieguvums ir taustāms –
tiek radītas darba vietas, attīstās rūpniecība un pieaug nodokļu ieņēmumi. Galu
galā tas nozīmē arī valsts kapitāla pieaugumu un stiprāku ekonomiku, kas
balstīta uz gudru būvniecību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Inovācijas rodas no spiediena&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Daudzi jautā, vai nozarei vispār ir pietiekami tehnoloģiju, lai šīs
vadlīnijas īstenotu praksē un pievērstos ilgtspējīgākai būvniecībai. Protams!
Latvijā šobrīd nav ne tehnoloģisku, ne ekonomisku šķēršļu, lai īsā laikā
samazinātu betona klimata nospiedumu pat līdz 30 %. Mūsu ražotāji jau tagad
eksportē produktus, kas atbilst daudz stingrākām prasībām, nekā šobrīd tiek
piemērotas Latvijā. Problēma līdz šim nebija tehnoloģijās, bet motivācijā –
vietējā tirgū vienkārši nebija skaidras klasifikācijas sistēmas un līdz ar to
arī pieprasījuma pēc videi draudzīgākiem risinājumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kad šī
klasifikācija kļūs par ierastu praksi, pasūtītāji sāks pieprasīt betonu ar
zemāku CO₂ nospiedumu, un tas savukārt liks ražotājiem vēl aktīvāk attīstīt
jaunus materiālus un tehnoloģijas. Inovācijas rodas no skaidra pieprasījuma un
atbildīgas rīcības. Un tieši šāds pieprasījums veido nozares izaugsmi – soli pa
solim virzot to uz augstākiem standartiem un ilgtspējīgāku praksi.&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>33. zinātniski tehniskās konferences lieldraugs – Schwenk Latvija</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5163163/33-zinatniski-tehniskas-konferences-lieldraugs-schwenk-latvija</link>
                <pubDate>Wed, 29 Oct 2025 13:11:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/SCHWENK_Latvija_cementa_rupnica_Brocenos_1.jpg&quot; alt=&quot;SCHWENK_Latvija_cementa_rupnica_Brocenos_1.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;SCHWENK Latvija ir vienīgais cementa ražotājs un viens no vadošajiem
būvmateriālu ražotājiem Latvijā, kas klientiem piedāvā augstvērtīgu cementu,
betonu un minerālmateriālus. Uzņēmums ir daļa no SCHWENK Building Materials
grupas, kuras galvenā mītne atrodas Ulmā, Vācijā.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cementu SCHWENK Latvija ražo Brocēnos – vietā ar senām industriālajām
tradīcijām, kur pašlaik atrodas viena no Eiropā modernākajām cementa rūpnīcām
ar 1,6 miljonu tonnu cementa ražošanas kapacitāti gadā. Aptuveni 70% no
Brocēnos ražotā cementa tiek eksportēti uz Igauniju, Zviedriju un Somiju.
Cementa rūpnīcā ir pilnībā slēgts ražošanas cikls, nepārtraukta procesu
kontrole, jaunākās tehnoloģijas un risinājumi. Tas nodrošina cementu ar
iespējami mazāku ietekmi uz klimatu un vidi, panākot atbilstību projektiem ar augstākajiem
vides standartiem un spējot veiksmīgi konkurēt Ziemeļeiropas tirgū. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;SCHWENK Latvija sortimentā ir septiņi vaļējā cementa veidi, sešiem ir
veikts dzīves cikla novērtējums un iegūti EPD (Environmental Product
Declaration) sertifikāti. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai ievērojami mazinātu cementa ražošanas ietekmi uz klimatu, SCHWENK
Latvija no 2030. gada plāno ieviest oglekļa uztveršanas tehnoloģijas Brocēnu
cementa rūpnīcā, uztverot aptuveni 95% klinkera ražošanas procesa emisiju. Ņemot
vērā cementa lielo lomu būvniecības un būvmateriālu ražošanas vērtības ķēdē,
tas ievērojami uzlabos arī citu nozares dalībnieku ietekmes uz vidi rādītājus. Šogad
Brocēnu rūpnīca kļuvusi par pirmo ražotni Latvijā, kur tiek testētas oglekļa
uztveršanas tehnoloģijas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bez cementa ražošanas, SCHWENK Latvija ir viens no vadošajiem betona
ražotājiem Latvijā. Uzņēmumam ir sešas betona ražotnes, tai skaitā divas
mobilās rūpnīcas, plašs un daudzveidīgs betona piegādes autoparks. SCHWENK
Latvija minerālmateriālu virziens ietver sešas karjeru saimniecības, kur tiek
iegūti dažādi smilts – grants – oļu maisījumi, šķembas, dolomīts, kaļķakmens un
māls. Eksports uz Ziemeļvalstīm tiek nodrošināts caur ostas termināli Liepājā. &lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vairāk uzzini:&amp;nbsp;https://schwenk.lv/&amp;nbsp;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Latvijas Betona savienība aicina apmeklēt zinātniski tehnisko konferenci “Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5160660/latvijas-betona-savieniba-aicina-apmeklet-zinatniski-tehnisko-konferenci-be</link>
                <pubDate>Thu, 23 Oct 2025 07:31:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Latvijas_Betona_savienibas_konference.jpg&quot; alt=&quot;Latvijas_Betona_savienibas_konference.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;Latvijas Betona savienība aicina būvniecības nozares
profesionāļus, akadēmiķus un uzņēmējus piedalīties ikgadējā, jau 33. zinātniski
tehniskajā konferencē “Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu”,
kas notiks 27. novembrī Riga Islande Hotel, Ķīpsalas ielā&lt;/b&gt;&lt;b&gt;
2, &lt;/b&gt;&lt;b&gt;Rīgā. Konferenci
atklās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, uzsverot nepieciešamību
stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, nozari un zinātnes pārstāvjiem,
lai kopīgi virzītos uz klimata mērķu sasniegšanu un būvniecības nozares ilgtspējīgu
attīstību.&lt;/b&gt;&lt;b&gt; &lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Šī gada konferences centrālais temats ir ilgtspējīga būvniecība un veidi,
kā samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu, ņemot vērā klimata
pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļo kursu. Pasākums apvienos vadošos
Latvijas un ārvalstu ekspertus, lai dalītos ar jaunākajiem risinājumiem,
inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības jomā. &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;b&gt;Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver&lt;/b&gt;: “Dzelzsbetons un stikls ir pamatā modernās sabiedrības
dzīves videi, veidojot plašas, vertikālas daudzu līmeņu pilsētas visā pasaulē.
Tomēr universālā un izturīgā materiāla “ēnas puse” ir tā vērā ņemamais vides
nospiedums. Neraugoties uz pieaugošo koksnes izmantošanu būvniecībā, betons arī
pārskatāmā nākotnē nezaudēs savu lomu būvniecībā, kas nozīmē, ka mums kopīgi
jāturpina darbs tā nospieduma mazināšanā.”&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;“Šajā konferencē mēs pulcējam vadošos nozares profesionāļus, lai kopīgi
meklētu risinājumus, kas ļaus būvēt ilgtspējīgāk un ar mazāku ietekmi uz mūsu
vidi. Mūsu mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un iedrošināt jaunu pieeju
ieviešanu būvniecībā, tādējādi veidojot atbildīgu un ilgtspējīgu nākotni gan
nozarei, gan sabiedrībai kopumā,” &lt;b&gt;norāda Latvijas Betona savienības valdes
priekšsēdētājs Dr.ing, asoc. prof. Rolands Cepurītis.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Īpaša uzmanība konferencē tiks veltīta Latvijas Betona savienības
izstrādātajām tehniskajām vadlīnijām transportbetona CO₂ emisiju aprēķinam un
klasifikācijai – pirmajam šāda veida dokumentam Baltijā. Šīs vadlīnijas sniedz
nozarei praktisku rīku, kas palīdz precīzi novērtēt betona ražošanas radītās
emisijas, pieņemt ilgtspējīgus lēmumus projektu plānošanā un samazināt
“zaļmazgāšanas” riskus būvniecībā. Ar vadlīnijām un to nozīmi iepazīstinās
Latvijas Betona savienības Tehniskās komitejas Nr. 4 “Betona ilgtspēja”
vadītājs Ernests Ozoliņš.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;a&gt;“Ilgtspējīgas būvniecības prakse kļūst par arvien
nozīmīgāku tēmu gan Latvijā, gan pasaulē. Arī mēs izjūtam augošo pieprasījumu
pēc produktiem ar zemāku CO₂ emisiju, tāpēc aktīvi ieguldām pētniecībā un
attīstībā. Lai progress šajā jomā turpinātos, ir būtiska cieša sadarbība starp
visiem tirgus dalībniekiem. Šī konference ir vērtīga platforma, kas apvieno
zinātniekus, ražotājus un būvniekus, radot telpu diskusijām un ideju apmaiņai&lt;/a&gt;,” &lt;b&gt;stāsta Artūrs Lukašenoks, uzņēmuma “MB Betons”
tehniskais direktors.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;“Ņemot vērā betona lielo izplatību un vienlaikus lielo ietekmi uz klimatu
un vidi, mums kā nozarei ir jārod risinājumi tā dekarbonizācijai un
ilgtspējīgas būvniecības prakses īstenošanai gan Latvijā, gan eksporta tirgos.
Tur jau tagad redzam pieaugošu pieprasījumu pēc klimatam draudzīgākiem
būvmateriāliem un šī tendence kļūs tikai izteiktāka. Ar gandarījumu varu teikt,
ka Latvijā vienīgais cementa ražotājs “SCHWENK Latvija” īsteno virkni projektu,
lai Brocēnu rūpnīcā ražotais cements ar katru gadu kļūtu klimatam draudzīgāks.
No 2030. gada plānojam ievērojamu izrāvienu cementa ražošanas dekarbonizācijā,
uztverot aptuveni 95% no ražošanas procesā radītajām emisijām. Paralēli darbam
pie produktu tehnoloģijām, Latvijā ilgtspējīga būvniecība jāattīsta visos līmeņos,
tai skaitā jāievieš būvmateriālu otrreizēja izmantošana un zaļā iepirkuma
principi. Ikgadējā betona konference sniedz unikālu ieskatu nozares
izaicinājumos un iespējās, palīdz atrast domubiedrus un sadarbības partnerus,” &lt;b&gt;saka
“SCHWENK Latvija” valdes loceklis, Materiālu biznesa virziena direktors Jegors
Golubevs&lt;/b&gt;. &lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Konference ir oficiāli apstiprināta un atbilst Latvijas
Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas
(LBS BSSI) prasībām, tādējādi dalībniekiem būs iespēja saņemt sertifikātu par
profesionālo pilnveidi. Plašāka informācija un pasākuma programma, kā arī
biļešu iegāde pieejama&amp;nbsp;&lt;a class=&quot;moze-button&quot; href=&quot;/lbs-konference/33-lbs-konference/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;&lt;br&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Konferenci atbalsta:&lt;/p&gt;

&lt;ul&gt;
 &lt;li&gt;&lt;b&gt;Lieldraugi:&lt;/b&gt; “Schwenk Latvija”, “Safe Group”, “MB Betons”&lt;/li&gt;
 &lt;li&gt;&lt;b&gt;Partneri:&lt;/b&gt; “Koro
     būve”, “Mapei”, “Remei Baltica OÜ”, “Primekss”&lt;/li&gt;
 &lt;li&gt;&lt;b&gt;Atbalstītāji:&lt;/b&gt; “Chryso”, “Rigensi”, “Semtu”&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;





&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>33. zinātniski tehniskās konferences partneris – MAPEI</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5158539/33-zinatniski-tehniskas-konferences-partneris-mapei</link>
                <pubDate>Fri, 17 Oct 2025 14:59:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;b data-olk-copy-source=&quot;MessageBody&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Mapeigrida3_2.jpg&quot; alt=&quot;Mapeigrida3_2.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;b data-olk-copy-source=&quot;MessageBody&quot;&gt;MAPEI&lt;/b&gt; ir viens no vadošajiem būvmateriālu un betona piedevu ražotājiem pasaulē. Uzņēmumam ir pārstāvniecības &lt;b&gt;57 valstīs&lt;/b&gt;, &lt;b&gt;102 ražotnes&lt;/b&gt; un &lt;b&gt;39 pētniecības un attīstības (R&amp;amp;D) centri&lt;/b&gt;, kuros kopumā strādā vairāk nekā &lt;b&gt;13 000 darbinieku&lt;/b&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;2024. gadā MAPEI globālā tirgus izaugsme sasniedza &lt;b&gt;4,7 %&lt;/b&gt;, ļaujot uzņēmumam realizēt apgrozījumu &lt;b&gt;4,4 miljardu eiro&lt;/b&gt; apmērā.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;2025.gada rudenī MAPEI AS Norvēģijā atklās jaunu &lt;b&gt;R&amp;amp;D centru&lt;/b&gt;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&lt;b&gt;betona ilgtspējas tehnoloģiju&lt;/b&gt; izpētei. Centra izveide, kuras kopējās investīcijas sasniedz &lt;b&gt;2,3 miljonus eiro&lt;/b&gt;, notiek sadarbībā ar Norvēģijas valdības atbalstu.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;b&gt;MAPEI ilgtspējīgie risinājumi betona ražošanai&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;Jau šobrīd MAPEI piedāvā tehnoloģiskus risinājumus un betona piedevas, kas ļauj būtiski samazināt ražošanas un būvniecības vides nospiedumu:&lt;/p&gt;&lt;ul type=&quot;disc&quot; style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;li class=&quot;x_MsoNormal&quot;&gt;&lt;b&gt;Cementa malšanas piedevas&lt;/b&gt;, kas samazina ražošanas procesam nepieciešamo enerģiju un vienlaikus uzlabo cementu ar samazinātu klinkera saturu mehāniskās īpašības, samazinot ūdens patēriņu.&lt;/li&gt;&lt;li class=&quot;x_MsoNormal&quot;&gt;&lt;b&gt;Stiprības uzlabotāji&lt;/b&gt;, kas ļauj ražot betonu no cementiem ar zemāku klinkera daudzumu, nezaudējot izturību.&lt;/li&gt;&lt;li class=&quot;x_MsoNormal&quot;&gt;&lt;b&gt;DYNAMON CUBE līnija&lt;/b&gt; – jaunās paaudzes superplastificējošās piedevas, kas izmanto inovatīvus polimērus, uzlabojot jaukto cementu (piemēram, CEM III, CEM IV, CEM V) iestrādājamību bez sacietēšanas aizkavēšanās.&lt;/li&gt;&lt;li class=&quot;x_MsoNormal&quot;&gt;&lt;b&gt;Plastifikatori betoniem&lt;/b&gt;, kas izgatavoti, izmantojot reciklētas inertas izejvielas ar paaugstinātu ūdens uzsūci.&lt;/li&gt;&lt;/ul&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;Attēlos redzama betona grīdas izveide, izmantojot 100 % pārstrādātas betona izejvielas un īpašus plastifikatorus jaunajā &lt;b&gt;MAPEI R&amp;amp;D ilgtspējīga betona izpētes centrā&lt;/b&gt; Sagstua, Norvēģijā.&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Mapegrida2-2.jpg&quot; alt=&quot;Mapegrida2-2.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Mapei_grida1.jpg&quot; alt=&quot;Mapei_grida1.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;x_MsoNormal moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/medium/Mapeigrida3.jpg&quot; alt=&quot;Mapeigrida3.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;“VELVE MATERIĀLU SISTĒMAS” ir vienīgais MAPEI produktu izplatītājs Baltijas valstīs. “VELVE MATERIĀLU SISTĒMAS” nodrošina būvniecības materiālus gan privātmāju, gan lielu infrastruktūras būvniecības objektu vajadzībām, kā arī kā izstrādā kompleksus risinājumus un sniedz klientiem tehnisko atbalstu projektēšanas un būvniecības procesā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;Vairāk uzzini: &lt;a href=&quot;https://www.velvemst.lv/lv/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;www.velvemst.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Rīgā notiks starptautiska konference par tērauda šķiedru dzelzsbetonu (SFRC) 2025</title>
                <link>http://www.betonasavieniba.lv/jaunumi/params/post/5156611/riga-notiks-starptautiska-konference-par-terauda-skiedru-dzelzsbetonu-sfrc-</link>
                <pubDate>Wed, 15 Oct 2025 09:45:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2025775.mozfiles.com/files/2025775/1200_x_800_Betona_Savienibai_ICSFRC.jpg&quot; alt=&quot;1200_x_800_Betona_Savienibai_ICSFRC.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2025. gada 13. novembrī Rīgā
notiks Starptautiskā konference par tērauda šķiedru dzelzsbetonu – “Steel Fiber
Reinforced Concrete Conference 2025 (SFRC 2025)”. Tā pulcēs inženierus,
pētniekus un industrijas pārstāvjus, kuriem svarīga ir reāla pieredze un
inženiertehniskas inovācijas, kas balstītas pierādījumos un praksē pārbaudītos
risinājumos.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dalībnieki iepazīs, kā tērauda šķiedru
dzelzsbetons (SFRC) maina priekšstatus par konstrukciju nestspēju un ilgmūžību,
projektējot plātņu, pamatu un citu nesošo konstrukciju risinājumus, balstoties
uz reāliem piemēriem un praktisku pieredzi no starptautiskiem projektiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Konferencē tiks aplūkots, kā tērauda šķiedru
dzelzsbetons kļūst par nozīmīgu risinājumu nākotnes būvniecībā – sākot no
industriālām grīdām un pamatiem līdz sarežģītām konstrukcijām loģistikas
centros, gigarūpnīcās un datu centros, kā arī dzīvojamās, sabiedriskās,
rūpniecības un lauksaimniecības ēkās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;SFRC tehnoloģija tiek izmantota jau vairāk
nekā piecdesmit gadus, taču mūsdienu būvju prasības pārsniedz tradicionālā
dzelzsbetona iespējas. Konstrukcijas ar smagu armatūras sietu, pārmērīgu betona
biezumu un lielu materiālu patēriņu vairs nenodrošina vajadzīgo drošību,
ilgmūžību un efektivitāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;SFRC, kura īpašības apstiprinātas pilna
mēroga testos un aprēķinos, sniedz inženieriem iespēju projektēt stiprākas,
plānākas un pielāgojamākas konstrukcijas, samazinot materiālu patēriņu un
nodrošinot ilgtspējīgu konstrukciju darbību nākotnē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenās konferences tēmas SFRC 2025&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt; Pilna
     mēroga testēšana –&lt;/b&gt; kā sasaistīt
     projektēšanas normas, aprēķinus un konstrukciju darbību reālajos apstākļos;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt; &lt;b&gt;Projektēšanas prakse&lt;/b&gt; &lt;b&gt;–&lt;/b&gt; pieredze no sarežģītiem
     starptautiskiem projektiem, kuros SFRC nodrošina drošu un noturīgu darbību
     pie lielām slodzēm, automatizācijas un ilgstošas ekspluatācijas;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt; &lt;b&gt;Projektēšanas attīstība&lt;/b&gt; &lt;b&gt;–&lt;/b&gt; kā SFRC risinājumi ļauj
     veidot noturīgas un pielāgojamas konstrukcijas, ko ar tradicionālajām
     metodēm panākt nav iespējams;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt; &lt;b&gt;Normatīvu piemērošana un veiktspējas monitorings&lt;/b&gt; – pieredze,
     kā praksē interpretēt standartus un pārbaudīt konstrukciju uzvedību
     ilgtermiņā.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Konferences ietvaros tiks prezentēta jaunā
grāmata, ko sarakstījis inženieris un praktiķis, Xavier Destrée -
Practitioner’s Guide to SFRC Slabs.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī grāmata ir līdz šim visaptverošākais
avots par tērauda šķiedru dzelzsbetona projektēšanu un pielietojumu praksē, kas
apvieno projektēšanas normatīvus, pilna mēroga testu rezultātus un konstrukciju
darbības novērtējumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tā kalpo kā praktisks un uzticams ceļvedis
inženieriem, kas vēlas droši specifikēt un projektēt SFRC konstrukcijas,
pamatojoties uz pierādāmiem datiem un inženierzinātniskiem principiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Paneļdiskusijas
un prezentācijas&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dalībnieki varēs iesaistīties ekspertu
diskusijās par projektēšanas elastību, veiktspējas monitoringu un normatīvu
ievērošanu, kā arī uzklausīt pasaules līmeņa uzņēmumu, piemēram, Prologis un
NOVO Energy, pieredzi SFRC pielietošanā savās būvēs.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kāpēc piedalīties&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoListParagraphCxSpFirst&quot;&gt;&lt;/p&gt;&lt;ul&gt;&lt;li&gt;Iepazīstiet, kā vadošie uzņēmumi izmanto SFRC, lai nodrošinātu
efektīvas, drošas un nākotnei gatavas būves;&lt;/li&gt;&lt;li&gt;Izprotiet, kā testu dati un inženieranalīze kalpo par pamatu
drošai inovācijai un normu pilnveidei;&lt;/li&gt;&lt;li&gt;Veidojiet kontaktus ar starptautisku inženieru un pētnieku
kopienu, kas virza konstrukciju projektēšanas praksi uz pierādījumos balstītu
attīstību;&lt;/li&gt;&lt;li&gt;Iegūstiet profesionālās pilnveides punktus, kas akreditēti
Latvijas Būvinženieru savienībā. Konference ir universitātē akreditēta un
atzīta kā turpmākās izglītības pasākums inženieriem un studentiem.&lt;/li&gt;&lt;/ul&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;SFRC 2025 būs darba platforma inženieriem,
kas vēlas mācīties no pārbaudītiem projektiem, testētiem rezultātiem un kolēģu
pieredzes, savienojot inženiertehnisko spriedumu ar pierādītu konstrukciju
drošību un veiktspēju praksē.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;b&gt;Dalība&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vietu skaits klātienes dalībai ir ierobežots
(100), taču tiešsaistes dalība ir pieejama bez ierobežojumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Reģistrācija atvērta līdz 2025. gada 31. oktobrim.&lt;br&gt;
Dalība
konferencē ir bez maksas.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Plašāka informācija un reģistrācija &lt;a href=&quot;https://primekss.com/about-us/upcoming-events/2025-1/the-international-conference-on-steel-fiber-reinforced-concrete-sfrc-2025-riga-latvia-1&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;/p&gt;



&lt;p&gt;&lt;i&gt;* SFRC – tērauda šķiedru dzelzsbetons &lt;/i&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>